tāpat vien.
Jun. 3rd, 2008 | 07:31 pm
Vakar atgriezos no Frankfurtes. diemžēl... iepriekšējā nedēļa bija labākā manā mūžā! Visi tie cilvēki, ko es iepazinu, visas tās zinības ko es ieguvu, visi tie tusiņi, no kuriem viens bija Frankfurtes debesskrāpī, viss viss viss kopā. Vakar, kad ielidoju lidostā pirmais, kas ar mani notika, bija saņemta īsziņa no Nikijas "i miss you so much, i am counting days till Liverpool". jā - vēl tikai 50 dienas līdz Liverpūlei un atkal...
Tik ļoti gribas atpakaļ. nekad nebiju domājis, ka šādas sajūtas var pārņemt arī mani...
bet tagad atpakaļ Rīgā protams pilnas rokas darba un šodien visu dienu pavadīju skriešanā. un rīt tas pats. un parīt tas pats. un aizparīt tas pats. nav laika veldzēties atmiņās par Frankfurti un nikiju.. varbūt tas pat ir labi.
šodien man vīrieties vārdā Klauzārs piedāvāja kļūt par baptistu. pēc 15 min ilgas sarunas ar mani, viņš saprata, ka es drīzāk pierunāšu viņu vairāk neticēt visa glābējam Kristum nekā viņš mani ticēt. bija jautri!
tagad viss ir jāizdara. lai miers
Tik ļoti gribas atpakaļ. nekad nebiju domājis, ka šādas sajūtas var pārņemt arī mani...
bet tagad atpakaļ Rīgā protams pilnas rokas darba un šodien visu dienu pavadīju skriešanā. un rīt tas pats. un parīt tas pats. un aizparīt tas pats. nav laika veldzēties atmiņās par Frankfurti un nikiju.. varbūt tas pat ir labi.
šodien man vīrieties vārdā Klauzārs piedāvāja kļūt par baptistu. pēc 15 min ilgas sarunas ar mani, viņš saprata, ka es drīzāk pierunāšu viņu vairāk neticēt visa glābējam Kristum nekā viņš mani ticēt. bija jautri!
tagad viss ir jāizdara. lai miers