batman forever gone
Piektdienas vakars, sēžu gultā, skatos Mr. & Mrs. Smith, jo gribas stulbu bojeviku. Dzirdu, aiz muguras čaukst aizkari. Domāju - vējš, jo logs atvērts vēdināties. Čaukst vēl. Domāju - kaķis? Nevar būt, durvis ciet, istabā šos principā nelaižu, un būtu arī redzams, ja kāds lops vazātos. Čaukst. WTF? Paskatos, aizkaros nekā nav. Skatos tālāk. Čaukst. Izskatu aizkarus, un ieraugu Sikspārni.
Viss jau normāli, tikai nebiju iedomājies, ka Purvciemā daudz tādu. Labi, mēģinu dabūt ārā. Aptuvenā secībā: slota, skaļa šņākoņa un tāda kā cak-cak-cakināšana, ar baiļu čuriņu apgānīts aizkars (Sikspārnis tā, ne es, dō), pa istabu planējošs sikspārnis, kartona kaste, grīda, kartona kaste vēlreiz, sikspārnis kastē, kaste ar sikspārni ārā pa logu. Betmens vesels, vnk paguva jau apnikt, līdz dabūju ārā.
Šai būdā nekad nesametas garlaicīgi.. Man jau teica - nākamajā vīkendā cīnīšos ar Supermenu vai Zirnekļcilvēku.
Comments