|
Oktobris 26., 2022
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) rkktzd | 20:38
Karoč uztaisīju albumu. Tādu kā man plusmīnus gribas, protams, objektīvā realitāte tur ir viesusi kādas korekcijas, bet ne pārāk lielas. Pavadīju aptuveni gadu gatavojot dziesmas savā studžā + 8 ieraksta un 7 miksa sesijas Hodilas studžā 4 mēnešu garumā. Un tagad man ir sajūta, ka tas albums ir izsūcis mani visu. Tikko darīju "Es eju ārā, dārzā" un tiešām nezinu no kādiem resursiem tas izdzemdinājās. Bieži sēdēju un truli blenzu ekrānā ar pilnīgu tukšumu galvā. Man vnk vispār vairs nav radoša spēka un entuziasma. Tagad tas ieraksts ir jāizdod, ir jādīlo lietas, jātiekas, jādomā un jāmočī pilnā ručkā uz priekšu, bet es vnk kkā jūtos izbeidzies. Nav spēka dīlot ar leiblu, kurš nepasaka būtisku info, kas procesu būtu krietni paātrinājis, nav spēka dīlot ar mākslinieci, kuras oža uz termiņa pagarinājumu darbojas bezmaz instinktu līmenī, nav spēka kaut kā to visu prezentēt biedriem, kuru ieraksta lažu labošanai vien man vajadzēja 2 pilnas sesijas. Paralēli ir jādīlo ar satura pielāgošanu dzīvajam formātam - doma par to, ka man atkal viss būs jāizdomā vienam mani vnk dzen kkādā dirsā. Paralēli notiek dzīve, jāpelna nauda, jādīlo saimniecība, jāpalīdz mammai, jāpalīdz Inesei utt. Uzreiz pēc "dārza" ir sācies nākamais projekts, kurā, alelūja - ir iesaistīta Tesa un man nav viss jādomā vienam, jo es vienkārši to nespētu. Fiziskajā plāksnē, es it kā visu varu un kustos, bet kļūst arvien grūtāk koncentrēties, dažrīd tās spējas vispār nav. Piem skatoties filmu nespēju izsekot sižetam, jo esmu kautkur prom vai vienkārši sāku skrollēt telefonu. Tas pats ar atmiņu - vakar, piemēram, piedāvāju "smiltene - rīga" grupā kādu paņemt pa ceļam. Kāds pieteicās, bet es vnk aizmirsu viņu savākt. Ceru, ka tam cilvēkam bija kur pārnakšņot, jo tik vēlu autobusu uz smilču vairs nav. Arvien biežāk ir miega problēmas - pamostos 4os naktī un vairs nevaru aizmigt. Vai vakarnakt nevarēju aizmigt vispār līdz tiem pašiem 4iem (kopumā miegs līdz šim ir bijusi teritorija, kurā man ir gājis tīri tā neko).
Es jūtos nenormāli pateicīgs un laimīgs, ka man ir tik daudz iespēju pelnīt iztiku darot to, ko man tiešām no sirds patīk darīt un es jau it kā arī pats pušoju lai man šīs iespējas būtu, bet vienlaicīgi izmisīgi prasās kaut ko atvaļinājumveidīgu, kaut kur prom, kur nav problēmu, kūtruma, stulbuma un bezgaumības.
Tas albums, cerams, kautkad novembrī parādīsies kasetē un internetos. Projekts saucas Grab, ieraksts - Svars
|
Reply
|
|
|