Maijs 14., 2022


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
22:18
bijām pie tēta pansionātā. viņam viena puse ir paralizēta pēc insulta, vispārējā demence mazulietiņ atkāpusies, atpazina mammu un mani un pat mazliet pajokoja. bet tā kopumā ir superšvaks, ļoti novājējis. ir redzams ka acīmredzami cieš. varbūt ne gluži no kkādām sāpēm, bet no tā, ka ir dzīvs. dzirdēju kā viņš mammai klusiņām saka, ka grib aiziet. to, mazliet caur puķēm, viņš gan teica arī savā 80 gadu jubilejas ballītē, tas bija pirms 10 gadiem. Dažus gadus pēc šīs ballītes viņš uzcēla jauno Aizupju māju, kurā es pašlaik sēžu. Ir drausmīgi bēdīgi skatīties uz viņu tagad. Viņš nicina vecumu un vājumu. It kā no vienas puses ļauna likteņa ironija, ka tagad viņš ir burtiski piespiests būt vecs un vājš, bet no otras puses ir sajūta, ka tāda kalibra cilvēks nav pelnījis tādu galu.

(FSHK)

K -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba