|
Jūlijs 3., 2007
22:34
"Tomēr es atkal un atkal atgriezos šajā aizliegtajā vietā un ar katru reizi nonācu mazliet dziļāk tās slapjajā, siltajā sirdī.
Un gluži kā purvs dienu no dienas kļuva par manu patvērumu un mierinājumu, tā arī enģelis manā dzīvē ienāca viegli.
Sākumā bija tikai nočukstēts vārds. Tad laidelēšanās virs galvas. Pēc vienas vai divām dienām tika izdvests mans vārds, un man tas skanēja dīvaini - nepazīstami -, jo nekad neviens nebija saucis mani vārdā. Nākamreiz plīvojošs veidols sakustināja dūmaku, starp kokiem uzšaudamies gaisā.
Pēc tam spārns un peldoša sidrabaina spalva - daudzkārt, mazpamazām -, līdz beidzot es apsēdos uz gluma bluķa maziņā līdumā, sazāļotais gaiss sausināja manu ķermeni, mana galva bija paslēpta rokās un acis nogurušas un grūtsirdīgas; un es jutu, ka gaiss mazdrusciņ savilnījās, itin kā tas tiktu liegi dūkstīts, un es, man liekas, pacēlu galvu, un vēsma, ko viņa uzjundīja, bija vēsa un debešķīgas nokrāsas.
Viņa nāca no šīs maigo, aizliegto kustību ēnavas, bet tikai uz mirkli - gaužām īsu mirkli -, un nozaga manu sirdi."
Mūzika: György Ligeti - Ten Pieces for Wind Quintet
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
