|
Jūlijs 26., 2016
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) rkktzd | 10:45 - part2
Samāra - pa vājprātīgi sūdīgu šoseju aizkārpamies 400arkautko km līdz Samārai. Pa ceļam saulespuķu plantācijas un naftas sūkņi. Šeit dzīvo Wlvs, tāda arī sajūta - viss attiecībā uz koncertu ir ļoti relaksēti un pat komfortabli, viss jau noorganizēts. Pilsēta gan drausmīga. Koncerts foršā vietā, ļoti kruti skan, bet liekas auksts un bez emocijām. Pat Wlvs, kas šeit skaitās stāri, nevienam jumtu nenorauj, atšķirībā no citām vietām. Satiekam džeku, kurš ir mūsu kasešu leibla boss. Tagad Ghost ir izdots arī ļoti skaistās kasetēs. Nekur nav pastkastes. No rīta nopeldamies Volgā un braucam uz Saratovu caur Toljati un Žiguļiem.
Kamaz, kādēļ tu nebrauc? Visi sen aizbraukuši, bet tu te stāvi ar savām šķembām kravas kastē.
Saratova - Wlvs rāda kā labāk tikt līdz Saratovai, diezgan kuul ceļš esot - pirmie 100km ir ļoti labi, pēc tam atkal sākas izvarošana. Nepārtraukti ceļa remonti un bezgalīgas bedres, pat vietās, kur izskatās, ka ceļš ir gluds - īstenībā nav. Bākas augšpusē busam ir caurums, pēc trakākām bedrēm salonā ož pēc dīzeļa. Kavējamies, klubs ir kkāda elledirsa, viss jāsastiepj un jāsaslēdz zibens ātrumā pa miljons trepēm, ir mežonīgi karsts. Uz skatuves kāpj pirmā grupa - vietējie, tikai bungas un bass, drusku paspēlē - noskrien vietas īpašniece un saka, ka esot pa skaļu, šitā nevarēšot. tie džeki no pieejamā tehnikas klāsta izmanto 1 basa pastūzi, 1 kabinetu un bungas, tā ir apmēram 4. daļa no tā, ko lietosim mēs. nu pohuj. tajā pagrabā ir tik karsts, ka koncerts pārvēršas peļķē. esmu slapjš līdz apenēm. Konča laikā kkāds džeks kko agonē un starp dziesmām bļauj "eto prosto pizģets bļaģ!" patīkami, protams. Vietas saimniece pēc koncerta nāk un valšķīgi bārsta komplimentus, neesot jau nemaz arī bijis tik skaļi, šitā mūzika viņai likusies skaista, vnk nesen esot bijuši kkādi francūži, kas viņai galīgi neesot patikuši, tie gan esot bijuši briesmīgi skaļi. baigais besis. Iepazīstos ar džeku no scēnas, kurš nezin Converge. izrādās, aparātus varam sanest rīt - pasakaina sajūta. Nopeldamies vēlreiz Volgā. Joprojām nav pastkastes.
Volžskie/Volgograda - koncerts vietā, kas saucas Volžskie, kas ir pie Volgogradas, ko agrāk sauca Staļingrada (2. pasaules karš ir mana vājība). Monstrozs memoriāls. Visa padomju savienība iebāzta piemineklī, labs piemineklis, cilvēks uzreiz paliek paklausīgāks. Ne shagu nazad! Ārkārtīgi skaisti. Paliek šķērma dūša skatoties uz to visu. Sāk kaitināt arī Wlvs, jeb Makss precīzāk. Ļoti gruzos par Inesi, nekā nevaru palīdzēt. Koncerts lielas ēkas 2ajā stāvā - viss jānes uz augšu. Ēka tiek pamatīgi apkurināta (21. jūlijā) - sveikas vēlreiz slapjās apenes! viss besī un kaitina. Apenes paliek vēl slapjākas kā aizvakar. Jancis tad ir vispār izgriežams. Ļoti nervozi nospēlējam. Kirils saka, ka skaņas ziņā sūdīgākais koncerts līdz šim. Atšķirībā no visiem iepriekšējiem gadījumiem, šoreiz mūsu 7 cilv delegācija nakšņo normālā 2istabu, nevis šaurā 1istabas dzīvoklī - ļoti šiki. Daļa delegācijas nolemj ieskatīties glāzītē un dodas gulēt kad ārā jau gaišs - karoč nākamo koncertu kavēsim. Nomierinos attiecībā uz Maksu.
Vēl novērojums - krieviem mājās itin visiem ir tēja un ar tās dzeršanu saistīta aparatūra, taču nevienam nav kafija. Nekas neparasts, vnk interesanti dzīvē redzēt, ka katrā vietā savs kods.
Rostova pie Donas - izkustamies pirms 11iem, kas nozīmē, ka jau kavējam, bet laikam pohuj. Dienas spilgtākais notikums laikam ir arbūzs, kuru nopirkām. Pa ceļu pa kuru braucam notiekot lielākais narkotrafiks Kazahstāna - Krievija. Pabraucam garām arī ceļa zīmei - Doņecka 30 km. kā arī pretī mums brauc gara militārā transporta kolonna. Aiz garlaicības sāku taisīt kkādas murgainas izlases spotifajā. Rostovā satieku džeku no Unlock Yourself Records, kurš palīdzēja izdot Annas plati. Kruta!
Koncerts dizāsterīgs. Basam kkas sāka čakarēties, liekas ka vads, nomainu vadu, čakarējas, nomainu basu, mazāk, bet čakarējās. Tā es tur nospēlēju atlikušo koncertu cenšoties nekustēties nemaz lai nečakarējas. Rīt jāskatās. Paliekam lielā dzīvoklī, kurš ir pilns ar kaut kādiem tīņiem. Nāk virsū lielais nogurums, tāds, kurā summējas kopā daudzi mazāki nogurumi. Baigie kusaki starp koncertiem, vidēji dienā nobraucam ap 500km, šeit tās ir 7-10h pa sliktām šosejām, sastrēgumiem un vājprātīgu satiksmi. Vēl 3 koncerti un 2 (vai 3) nakts pārbraucieni, labrīt putra kur tu biji.
Voroņeža - sāp pakaļa no sēdēšanas busā. besis baigais, visu laiku nāk miegs. esmu te bijis ar teātri, bet absolūti neko neatceros. Izrādās, vismaz, centrs ļoti skaists, nav čerņas. Vietējie palīdz visu uznest uz 3. stāvu. Wlvs nepalīdz, man besī. Nāk virsū slimums. Iehujāriju kkādu teraflūveidīgo sūdu. Svīstu. Koncerts sākumā likās viens no tiem retajiem, kurā vispār nav koncerta sajūtas. Ir koncerts un nav vienlaicīgi. Pēc pāris dziesmām aiziet norm. No teraflūveidīgā sūda pazūd nenormālais besis, rīt droši gan būs x 2
Brjaņska - pēdējā diena kopā ar Wlvs. drusku lauž kaulus, auksts, nav spēka, žopā karoč. kkāds fests kkādā mežā. "festivāls mežā", šajā valstī, var izpausties ļoti dažādi (kā jau jebkas cits). pēdējās dienas visur, kur aizbraucam, sāk līt, ļoti ceru, ka mežā nelīs. lai gan kāpēc lai nelītu? Pa ceļam iebraucam pie Kirila radiniekiem 120 km no Brjaņskas. Man briesmīgs sociālais anxietijs, bet radinieki ļoti jauki un gaiši, cienā mūs ar tēju, salātiem, cepumiem un gaļu.
Koncertam atvēlēts kaut kāds padomju kūrorts 3 km no Brjanskas, kur nekā vairs nav, tikai tukšas mūra ēkas. elektrība no ģeneratora. slimums arvien vairāk, bet nezinkāpēc jūtos ļoti priecīgs. spēka gan nav vispār. spēlē arī Jars. Wlvs pēdējo dziesmu nospēlējam visi kopā. Paliekam Brjaņskā pa nakti. Nakts pārbrauciens būs tikai viens - no Minskas uz Rīgu.
Minska - atvadamies no Wlvs. Pa ceļam aptur ments no netrafaretētas mašīnas. Vispār menti aptur bieži, bet tikai pārbauda doķus un laiž tālāk. šis prasa 2000 rubļus par to, ka aizmugurējie nav piesprādzējušies. Kirils kko sāk dirst pretī - iedodam 1000 rubļus un disku, ments aiziet dziļi pateiktdamies, gandrīz klanīdamies. Kaulus lauž stiprāk, nosēdēt nevar, pagulēt nevar. Visa diena temperatūraini abrazīva un murgaina. Robeža ok. Koncerts - milzu punkts tūrei - lielā zālē, ar nereāli krutu skaņu un backsteidžu un ēdienu. Dzeru atkal to koldreksu lai vispār varētu nospēlēt. Atnācis arī Dima. Koncertu veltam Kirilam, kurš visādā ziņā izglāba šo tūri - laboja tehniku, stūrēja, hotspotoja internetu, navigēja, daudz darīja kā skatuves tech. utt. Esot atnākuši vairāk kā 200 cilv, pirmdienā, vasarā - pilna zāle - neticami. Pāris cilv nopērk arī Annas plates (vispār Ufā arī viens nopirka) - wow! Kaudze naudas utt. Orgi (3 brīnišķīgi džeki) aizved uz savu māju, kur mūs pabaro ar zupu un pankūkām un šņabi. Baigi skaisti! Braucam uz Rīgu. Viss cauri, ar labu nakti.
|
Reply
|
|
|