sasmeejos par shito

Lauva un Kronops.

Iedams pa tuksnesi, kronops sastop lauvu. Noris shaada saruna

Lauva: ”Es tevi apēdīšu”

Kronops (Ljoti apbēdināts, tachu ar pašcieņu) „Labs ir...”

Lauva: ”Eee tu šitāds! Mocekli tu man te netēlo! Saac vai nu birdināt asaras, vai arii kauties, vienu no diviem. Citaadi es tevi eest nevaru. Paklau, es gaidu! Vai tev nekas nav sakaams?”

Kronopam nekas nav sakaams, un lauva apmulst, bet tad peekshjni vinjam rodas ideja.

Lauva:"Labi, vismaz, ka kreisajaa kjepaa man iedūrusies skabarga, saap kaa traks. Izvelc un es tev piedošu!”

Kronops izvelk skabargu, un lauva dodas prom, neapmierināti ņurdēdams:"Paldies, Androkl!”