Maijs 14., 2022


22:18
bijām pie tēta pansionātā. viņam viena puse ir paralizēta pēc insulta, vispārējā demence mazulietiņ atkāpusies, atpazina mammu un mani un pat mazliet pajokoja. bet tā kopumā ir superšvaks, ļoti novājējis. ir redzams ka acīmredzami cieš. varbūt ne gluži no kkādām sāpēm, bet no tā, ka ir dzīvs. dzirdēju kā viņš mammai klusiņām saka, ka grib aiziet. to, mazliet caur puķēm, viņš gan teica arī savā 80 gadu jubilejas ballītē, tas bija pirms 10 gadiem. Dažus gadus pēc šīs ballītes viņš uzcēla jauno Aizupju māju, kurā es pašlaik sēžu. Ir drausmīgi bēdīgi skatīties uz viņu tagad. Viņš nicina vecumu un vājumu. It kā no vienas puses ļauna likteņa ironija, ka tagad viņš ir burtiski piespiests būt vecs un vājš, bet no otras puses ir sajūta, ka tāda kalibra cilvēks nav pelnījis tādu galu.

(FSHK)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
K - 14. Maijs 2022

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba