|
Februāris 19., 2013
21:48
es te tagad kādu nedēļu, katru dienu (nu gandrīz katru) eju skriet. pirms pāris gadiem mēģināju arī, bet ar domu, ka es jau varu visu, noskrēju kautkādu ārprātīgu distanci ārprātīgā ātrumā un beigu beigās pašsajūta bija totāla elle. kādu nedēļu vajadzēja athodņaku.
tagad tā rāmi kād div, trīs kilometriņ nočunčina un ir nereāli labi pēc tam. pagaidām ir gadījušies 2 dusmu skrējieni, kad viss besī, arī skriet un viss stulbi. bet tad ir nenormāli patīkams tas endorfīnu boosts pēc skriešanas, pilnīgi fiziski var sajust kā pelēkie mākoņi izklīst un sāk spīdēt silta saulīte. es ļoti ceru, ka kļūšu atkarīgs no šitā.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |