Jūlijs 18., 2012
00:35 dabūju to jauno baroness. laikam viena no lielākajām vilšanām muzonā manā dzīvē. (vispār kko tādu jau drusciņ jutu, bet nu tas tā). nesaprotu, kas tas ir, ka tiklīdz kāda grupa man ļoti ļoti iepatīkas (un tas notiek ļoti reti), viņa pārvēršas par sūdu. tas ieraksts skan perfekti. ir nostrādāts un nolaizīts līdz pēdējam, līdz ar to viņš izklausās kautkas pa vidu starp 70to gadu progroku, redneku gospeļroku, hiphopu (nu nahuj rokenrolā jālieto elektroniski bīti!?), popmūziku (tas pats par elektroniku), mazliet baroness, bet pamatā pirmā asociācija ir ar nickelback. tās 2 dziesmas, ko te rādīju arī ir labākās, pārējais ir kautkādas puņķainas amīšu radiobalādes ar chorusiem, flangeriem un hiphopa bītiem. kā var grupa, kas mācēja taisīt cietākos rifus un soliņus eeeever, kļūt par kautko tādu!? šiem es točna ticēju. nēnu jāpaklausa vēl, tas tāds 1ais iespaids. bet nu bļe, tikuntā - man sāp!
ps. - man nav problēma ar to, ka baroness pēkšņi sāktu spēlēt mierīgāk un sāktu muzonu taisīt mazliet savādāk, bet šajā ierakstā dziesmas ir vienkārši sliktas. tas ieraksts beidzas un es neatceros neko no viņa, nekāda sajūta, vispār nekā. pagarlaicīgu dziesmiņu kolekcija.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |