|
Jūnijs 8., 2012
09:56
vakar kautkā galīgi neplānoti un gandrīz netīšām sanāca nokļūt šiten. stīvs reihs man nekad īsti nav paticis. inesei gan patika, viņa te klausījās un man viņš vienmēr likās pārspīlēti matemātisks un tehnisks, pārāk modīgs un vispār garlaicīgs. likās, ka reiha mūzikai nav dvēseles. nu karoč vakar mans viedoklis mainījās pavisam uz otru pusi. tas bija kautkas debešķīgs. tā mūzika likās kā ievilkta un aizturēta elpa, bet tās aizturētājs sāk nevis smakt, bet vienkārši nopauzējas un ievilktais gaiss viņā sāk visu riktēt, kārtot un likt pa savām vietām un elpa tiek izpūsta tikai pašās skaņdarba beigās. jā vot liekas visi tie triljards tinkšķīši, sitieniņi, rāvieniņi un uzrāvieniņi ir tā kā tāda labestīgu mazu būtnīšu armija, kas klausītājam nokļūstot iekšpusē visu tīra un kārto. un dvēsele reiha mūzikā ir gigantiska. nujā, karoč baigi kruta bija.
Mūzika: seaweed
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |