Personīgais Ritgara sviestiņš

No reklāmas: “…un tad mana otrā pusīte nolēma mani iepriecināt.”

Vakar gāju uz Rīgas Policijas Austrumu iecirkni. Jo Lauvam decembrī pazuda telefons. Aprīļa vidū tas mistiski atradās un tā nu es ka Lauvas likumiskais aizgādnis varēju doties tam pakaļ.
Starp citu - turiet telefona vāciņā čeku ar savu vārdu. Vai bibliotēkas karti. Tieši tā Policija sazīmēja, ka atradies Lauvas telefons - pēc viņa soda čeka bibliotēkā par kavētu grāmatas nodošanas termiņu.
Pats pasākums bija īss un patīkams, laipns policists (ar īstu ieroča uzkabi!) nodiktēja visu, kas jāraksta uz lapas, un izsniedza pazudušo priekšmetu.
Bet ko es gribēju pierakstīt šeit, bez diktēšanas - pa to īso laiciņu, kamēr es grozījos uzgaidāmajā telpā, tur ienāca trīs citi apmeklētāji. Vīrietis ar maisiņu, ko viņš vēlējās atdot konkrētam policistam (pēc visa spriežot, patronu čaulītes), nekaitīga paskata bārdainis, kam policiste skaidroja viņam piešķirto tuvošanās aizliegumu un iespējas to pārsūdzēt, un jauna, tumsnēja sieviete, kas no lapiņas nolasīja, ka vēlas rakstīt iesniegumu par bērn tēva vardarbību pret bērniem. Cik saprotu, no lapiņas viņa lasīja tāpēc, ka praktiski nerunāja latviski. Man taisni gribējās viņu apskaut un teikt, ka viss būs labi, ka viņai viss izdosies. Un vēlme ar kādu sarunāties krieviski man pēdējos gados uznāk ļoti reti.

Nu ko, jau desmit gadi bez alkohola.

Es pēkšņi visu sapratu. Tas notika vakar, kad es ar velosipēdu braucu pa Elizabetes ielu. Domāju, ka vienmēr atcerēšos to brīdi.

No noklausītajām sarunām: "Tūlīt vasara jau cauri, vēl tikai līgo un viss!" (divi palīgstrādnieki ar pieclitrīgiem krāsas spainīšiem rokās vārtrūmes krēslā)

Kur pirkt kanalizācijas gaisa vārstu?

Kanalizācijas gaisa vārsts.

Vai kādam pēdējā laikā ir izdevies tikt pie maksas jūzera? Kā?

Ja pagājušo vasaru es sagaidīju, pazaudējot milzu maisu ar visām vasaras kleitām, tad šogad esmu pasējusi abus viengabala sporta peldkostīmus. Zaudējums, protams, ne tuvu nav tik liels, bet peldkostīmiem jūnijā bija paredzēta starptautiskā debija kādā Nīderlandes atrakciju parkā.
Un ja pērn pazudušo kleitu maisu es atradu tikai tad, kad vasara jau bija praktiski beigusies, abus peldkostīmus uzgāju divu dienu laikā - tikko kā biju ķērusies pie visu skapju otrreizējas visaptverošas pārrakņāšanas.
/ apmierināti ņurdu /

Vakarlēpis bija 1997. gada putns. Domāju, ka tam vajadzētu būt arī 2027. gada putnam.

Tikai es rakstu cibā.

Prices rising.

Rumination is related to worry.

Apsveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā.

Smilšu skulptūru festivāls “Vieglas smiltis”

Aizmirsu jums pastāstīt: pirms kāda laika redzēju sapnī tādu sabiedrības iekārtojumu, kurā ir trīs veidu vīrieši - alfa, beta un meta.

raksta mums viens no galvenajiem futbola insaideriem fabricio romano

Esmu jau vairākkārt sevi pieķēris pie tā, ka kādā jautrā kompānijā pasaku joku, un neviens nesmejas. Varbūt, nesadzird? Vai arī smejas, bet ne par manu joku. Vai arī iesmejas mazliet par manu joku, bet ne pietiekami. Un tad es ATKĀRTOJU JOKU VĒLREIZ. Tas ir drausmīgi, man ir tāds kauns pat atcerēties par to. Vai tas ir vecums? Dakter, es drīz miršu?

Gribēju sakārtot māju. Izrādījās, tas ir full-time job.

Nu, ja, tātad, šodien devos vispirms uz Visionette, uz redzes pārbaudi, tad laipna pārdevēja izkrāmēja manā priekšā 5 jaukas mazas brilles (tik tālu es biju izdomājusi - ka man vajag mazas brilles, jo man, izrādās, ir maza seja - pati izmērīju ar kredītkarti). Palauzīju rokas, izvēlējos 2, kas man patika vislabāk, un tad vilku mugurā pufaiku un teicu, ka man vajag padomāt. Aptaujāju kolēģes un dēlu, un devos pēc favorīta. Bet nolēmu paklausīt arī veselajam saprātam un Gemini, kas bija ieteicis vispirms aptaujāt vairākus veikalus, un tīri ķeksīša pēc pa ceļam iegriezos arī cibas un kolēģu ieteiktajā Fielmannā.( ... tālāk ... )