|
[30 Jan 2017|11:50am] |
Šodien ar Ag staigāsim pa centru. Jātiek līdz pastam.
Mainot tematu, viena emocija, ko nekad neesmu spējusi saprast, ir skaudība.
|
|
|
[30 Jan 2017|05:58pm] |
šodien tīrīju dzīvokli. pēc vairāk kā mēneša prombūtne atgriežas b un es zinu, kā tas ir, kad tu atgriezies mājās un tur ir tīrs. nevis netīrs. tas ir patīkami.
tādēļ šodien es tīrīju dzīvokli.
ag, šķiet, būs tikai 2 diendusas. sākumā es vilku garumā pirmo nomodu, jo bija jāsagaida, kamēr izmazgājas gultas pārklājs, tad ļāvu gulēs kādas 2h ar nelielu pauzi pa vidu, tad atkal gāārš nomods. mēs gājām no jaukas ciemošanās un es teicu viņam: neguli, vēl neguli. nobraucām divas pieturas ar trolejbusu, lai tikai viņš gulētu mājās, kamēr tīru, nevis izguļas ārā pa ceļam. viņš noturējās, pāris reizes uzēda un... vēl kādu stundu negulēja. jo bez ēdiena mutē taču ir tik grūti aizmigt. vienreiz viņš izvēlās arā no gultas (praktiski grīdas līmenī, tādēļ nesasitās) un gulēja tur uz vēdera, līdz nogura. kādas 40 minūtes mēģināja aizmigt. vai neaizmigt. nezinu. beigās noplīsa un ļāva man visu padarīt.
šodien gribētos skriet, bet jūtu nogurumu visā ķermenī, īpaši kājās. varbūt nevajag.
pamodās, pasūdzējās, aizmiga. šajā vecumā esot īpaši svarīgi lai neaizmieg ēdot, plus jāmācās gulēt ilgākas diendusas. t.i., pamostoties aizmigt atkal. tiešām ceru, ka tas līdzēs. ik pa brīdim patiešām aizmieg pats, taču biežāk nē.
|
|