|
[05 Mar 2016|01:43pm] |
vakar a. dabūja dāvanā sintezatoru. to uzdāvināja A. māte, vina uzskata, ka katram bērnam, agrāk vai vēlāk, ir vajadzīga šāda manta. jāsaka, ka piekrītu.
tad nu šorīt a. liek kkādu automātisko meldiņu (kkas no priecīgās klasikas gala) un dejo, taisa piruetes, plāta rokas utt, teju kā baletā.
vai tu gribētu paskatīties, kas ir balets? jā, saka bērniņš. parādam kkādu video jūtūbē. un. bērniņš saka "es gribu skatīties baletu". tagad domājam, ka laikam jau jācenšas nopirkt biļetes rītdienas karlsonam.
jāsaka, mēs ar dāvanu apmēru neaizrāvāmies un uzdāvinājām krāsojamo grāmatu ar sīkām uzlīmēm + vēl čupu ar uzlīmēm. tagad sāku domāt, ka vajadzēja "nomazgājamos tetovējumus". bet nu gan jau kaut kad.
|
|
|
[05 Mar 2016|03:41pm] |
jaunībā man likās, ka būtu jauki dzīvot viduslaikos.
bet tagad. nu jau kādu laiku. es regulāri, patiešām regulāri, ar domāju ar atvieglojumu, pateicību un prieku, par to, cik fantastiski ir dzīvot tieši tagad. protams, ir daudz par ko sūdzēties, bet. transports. iespējas. medicīna. tehnika. ērtības. tik daudz kas ir tik daudz labāks, kā jebkas. ka man atliek vien priecāties un būt pateicīgai.
nerunājot par to, ka ir liela iespēja, ka pirms 150 gadiem gan es, gan a. būtu beigtas un pagalam.
|
|