|
[22 Sep 2015|06:21pm] |
vakar vēlu vakarā sāpēt sākušais kakls šodien rezultējās vienā spilgti sarkanā rīkles pusē ar baltu pa vidu, plus totāls nespēks.
a. šodien aizbraucis spēlēt zoli, tādēļ mēģinu iesaistīt a. mierīgās, statiskās nodarbēs. nupat kādas 15 minūtes lasīju viņai karlsonu. šī vispār or pirmā reize, ko lasīju viņai tik garu tekstu. un viņa visu laiku uzmanīgi klausījās. tagad klausās 1954. gada radio iestudējumu sniegbaltītes skola. jādomā, kur sadabūt vēl ko līdzīgu.
|
|
|
[22 Sep 2015|09:58pm] |
es vēl tikai vakar teicu savai mātei, ka sliktāk par saslimušu mammu ir saslimusi mamma un bērns. bet vēl sliktāk ir tikai saslimusi mamma, bērns un bērna tēvs. ar šovakaru A. šeit ir vienīgais nesaslimušais. vismaz pagaidām. cerams gan, ka tā arī paliks, jo 4d vakarā viņš brauc prom, lai 5d agri no rīta dotos uz gēteborgu. diez kas nebūtu, ja viņam būtu jāpiedalās tajā grāmattirgū slimam.
a. likās gluži vesela visu vakaru. līdz pat teju 21, kad pēkšņi sāka īdēt un gulšņāt. ar dievu uz pusēm iztīrīju viņai zobus (visu laiku prasījās sēdēt/gulēt opā), bet izmērot temperatūru izrādījās, ka ir 37,7 un kāpj (aukstas kājas/rokas). nupat aizmiga nesagaidījusi ne pasaku, ne dziesmas.
šonakt būs vien jāguļ ar viņu, lai monitorētu viņas stāvokli/temperatūru.
kopš reizes pgājšgad, kad aiz temperatūras viņai bija teju krampji un jau pilnīgi "ne šeit" stāvoklis, zobu griešana, kratīsānās utt, attiecos pret naktī augošu temperatūru visai uzmanīgi.
|
|