| par dienu |
[07 Jun 2015|12:01am] |
šī ir bijusi viena piepildīta diena. sastāvoša no daudzām, ļoti dažādām daļām. no rīta mēs braucām uz jūru. tad, nolikuši bērnu gulēt pie manas mammas, uz pieņemšanu Zviedrijas vēstniecībā. Tad, uz vecāku balli bērnudārzā (cits dresskods un noskaņa). Neliela bet ļoti jauka pastaiga pa Juglu. Tad es ķēru suni. Un tad, jau mājās, piedzīvoju 40 minūtīgu, smadzenes uzvārošu histēriju no a.
tagad 1 seriāla sērija un gulēt. Šī bija gara un pamatā laba diena.
Par suni runājot. Suns nebija kāda maza, kusla čivauva. Tas bija pilnezmēra dobermanis. Pie manas mammas, bez a. bija arī māsas 3 bērni un suns, kurš, kamēr mēs taisījāmies, aizmuka. Un tad es skrēju tam pakaļ. Godīgi sakot, es neskrienu tik pat ātri kā dobermanis. nevarētu arī teikt, ka konkrētais suns uzskatītu mani par saimnieku un baigi klausītu. Tā es tur skrēju, pēc vairākiem dzērieniem iepriekš, un domāju. kā lai es noķeru krietni ātrāku par mani suni. Kuram vienalga, ko es tam saku. beigās gan man prātā ienāca spīdoša ideja. Es atradu kaut kādu sprungulīti un teicu "ķer, Luna, ķer!" un pēc laika man bija iespēja satvērt to aiz kaklasiksnas. Tīrais brīnums.
|
|