|
[23 Jan 2015|10:51am] |
nu tā. bērns aizvests, vecāki satikti, mazliet pastrādāts, vīrs pamodināts, brokastis uzēstas. tagad jāiet mazliet sakopties un jābrauc uz spa. pēc spa krietnāk jāpamācas.
rīt jāmēģina aizvest sīkaļa uz kādu rotaļlaukumu. slimošanas dēļ viņa janvāra laikā praktiski nav bijusi ārā. vai jāaizbrauc mazliet pastaigāt pa mežu.
|
|
|
[23 Jan 2015|04:03pm] |
es visus cepienus esmu totāli palaidusi garām, bet tagad, pēc visa tā, lasot komentārus, es saprotu vienu. ir savi labumi, ja vīrietim garšo ēst :) es lielākoties taisu ēst tikai tādēļ, ka man labāk patīk, kā es gatavoju un tādēļ, ka es gatavoju atbilstoši savām vajadzībām. bet tad kad es negribu, nevaru, man slinkums vai manis nav, A. vienmēr pagatavos gan sev, gan bērnam. jo viņam patīk gan gatavot, gan ēst. un vienmēr iedomāsies par to iepriekš, jo, jau atkal, patīk ēst.
nekad nebiju domājusi par to no šādas perspektīvas, par ko paldies. vienmēr ir licies "cik var runāt un domāt par ēšanu, apnicis jau". bet rau, tam ir savi labie momenti :)
ar tīrību gan te ir tā, ka tiklīdz man būs gana liela darba noslodze, būs jāņem tīrītāja. jo vai nu es pakāršos no pārpūles, vai no pretīguma, hehe. un A. netīrumi nekrata. nemaz.
|
|
|
[23 Jan 2015|05:17pm] |
|
nupat pagatavoju garšīgākās tortiljas, ko jebkad esmu ēdusi. tādas, ko var ēst tīras, bez nekā. un ir ļoti garšīgi.
|
|
|
[23 Jan 2015|11:49pm] |
rītdienu gaidot uzcepu šokolādes kūku. kurš tikai viņu ēdīs. mēs apēst visu stabili nespēsim. eh.
(paralēli, protams, arī sagrauzos visu ko saldu. nu nekas, tāpat kā pagājšnedēļ darba nedēļa saldumu ziņā sāksies ātrāk, kā pirmdien, t.i. svētdien tā ap pusdienlaiku)
|
|