|
[15 Nov 2014|12:21am] |
šodien tirgū, pie viena pārdevēja, atstāju kaudzi naudas par dārzeņiem. vienā brīdī A. sāka nervozēt un jautāt, kur es to visu likšu, kādēļ man to visu vajag un ko es ar to visu plānoju darīt. viņam grūti saprast, ka kādam var gribēties ēst dārzeņus.
cita starpā tur bija tiešām garšīgi āboli. tagad varēs ēst, kad gribēsies ko saldu.
|
|
|
[15 Nov 2014|10:00pm] |
gribu pagatavot rītdienas pusdienām kaut ko saldu. bet nezinu, ko lai pagatavo no mājās esošajiem produktiem. eh.
bet vispār. vispār. kad man bija tā ap 10 un vairāk gadu mazāk un nekad, nekad nebija līdzekļu, tad citu cilvēku "labdarību" (t.i. uzsaukšanu un izmaksāšanu) uztvēru gauži viegli.
tagad, daudzus gadus vēlāk, vieglums izkūpējis. jau sen esmu radusi izmaksāt nevis tikt "cienātai".
|
|
|
[15 Nov 2014|10:35pm] |
es laikam esmu sapratusi, kas mani atšķir no (šķietami lielas) daļas cilvēku (ar to nedomājot, ka padara labāku).
ne jau no visiem, protams. manām smadzenēm ir samērā zemas matemātiskās spējas, toties samērā augstas visas pārējās (ar to domājot verbālās, telpiskās un tam līdzīgi). rezultātā es risinu matemātiskus (un, pieņemu, ka arī daudzus citus) uzdevumus teju vai jaudīgi, bet greizi. es redzu apkārttaciņas, ne taisnos ceļus.
( ... tālāk ... )
|
|