|
[12 Jul 2014|12:44pm] |
|
sākās ar to, ka vakardien tā vietā lai ietu savā gultiņā klausīties dziesmu, viņa uzreiz aizgāja uz lielo gultu, mazliet palēkāja un diezgan ātri aizmiga. nogulēja 11 stundas līdz astoņiem rītā, kas pats par sevi ir diezgan neparsti. ar to gan vēl nebija gana. padzīvojoties pa iekšu es, kā jau brīvdienā, vedu viņu ārā. nu tur veikala pagalms, turpu šurpu, pastumdīja savus mazos ratus, atnācām, smilškaste, kas tur vēl. un tad viņa man saka - jati, jati, grib pabraukāt ratos, tātad. ok, sacīts, darīts. iesēžas ratos un saka - enē čuč (brālēns ernests čuč), nē, es saku, nečuč gan vēl. tad viņa sāk raustīt ratu muguras atzveltni pieprasot to noklapēt guļus un saka - čuč, čuč. gulēt tātad. varbūt pirms gulēšanas uzēdīsi? nop, viņa saka, čuč. tā nu aizmiga ratos jau 11:40 un kopš tā laika laimīga sutina ratos. bez visām pustdienām. redzēs, kas būs tālāk.
|
|
|
[12 Jul 2014|09:25pm] |
|
es ceru, ka rīt-parīt nu, vēlākais, aizparīt, viņa pēkšņi pratīs kko ahūni krutu jaunu (vai pēkšņi kļūs nu šīītik gudrāka). pa šodienu noguru no viņas vairāk kā citkārt pa 3 dienām.
|
|