|
[27 Feb 2014|07:53am] |
uztaisīju mazajam bada kāsim siermaizi. ar sviestu. tagad viņa izgāzusies dīvānā pusguļ un laiza sviestu no siera.
ehehe, nebūtu iedomājusies, ka es to kādam teikšu, bet nupat savam bērnam teicu "grivi sieru ar sviestu"? no siermaizes bija palikusi vien maizes šķēle ar tajā izgrauztu caurumu.
divos naktī viņa stāvēja savā gultā un sauca "mamma mamma mamma". nobijos no gultā atstāšanas sekām un paņēmu gultā. lai arī uzskatu, ka tā darīt nevajadzēja. tuvākajā laikā ņemsim nost vienu no gultas sienām un nebūtu labi, ka pamostoties naktī viņa uzreiz skrien pie mums.
kopš nebarojam viņu pa nakti, viņa ir sākusi celties stundu ātrāk. un uzreiz pieprasīt pienu. bet tad arī kaut ko ēdamu.
|
|
|
[27 Feb 2014|07:19pm] |
|
pēkšņi šķiet, ka bērna rokas ir vienā brīdī izaugušas par kādu trešdaļu. viņa pēkšni spēj sasniegt to, ko vēl aizvakar nevarēja. un lien tur, kur vēl vakar nelīda. cerams, ka šajās brīvdienās viņa nesaslims un nākošnedēļ varēs iet dārziņā. lai man būtu laiks vēlreiz (pār)pielāgot māju. aizvien vecākās un spējīgākās jaunās paaudzes spējām un vajadzībām.
|
|