|
[30 Aug 2012|11:21pm] |
tagad mēs esam cilvēki, kam pieder gaisa sausinātājs. (kuru gan mēs vēl neesam redzējuši, hehe)
visu laiku gribu pateikt, ka Alise pa 103 savas dzīves dienām ir iemācījusies dusmoties un smieties, gandrīz droši turēt galvu, apvelties uz sāna (uz vēdera vēl ne, bet tas nāks) plaši smaidīt visiem, kas ir pazīstams un šķiet patīkams, skaļi un uzstājīgi līdz niknumam pieprasīt ēdienu, tēlot delfīnu, varēt un gribēt vērot lietas, kā arī nebūt vienaldzīgi inertai pret visu.
savukārt šodiena, šodiena bija absolūti burrvīga. izrādās, trīs jaunās māmiņas ar ratiem aizņem visu ietvi pat ja tā ir ļoti plata (dziesmu svētku parks šajā ziņā ir ļoti pateicīgs, plati jo plati pastaigu celiņi). nesteidzība, lēnīga pastaiga cauri pilsētas parkiem un pa tās ielām, biežās pauzes un, jā, ha ha, vai ne, bet, es man šķiet nekad neesmu bijusi tik priecīga par drēbju pirkšanu (un ieprikšanos kā tādu), kā esmu par Alises drēbju iegādi. ( par zīdaiņdrēbēm )
|
|