| par iešanu |
[13 Jul 2011|10:14am] |
bet vispār, es esmu pārgājusi no kafijas uz cigoriņiem. a) kafija tāpat neatstāj uz mani nekādu (možuma) efektu; b) no kafijas nevar padzerties, tā atstāj rūgteni sausu sajūtu mutē; c) piesārņo ķermeni un es varbūt gražojos, bet man ir sajūta, ka es to gandrīz vai jūtu.
Nesen nopirku cigoriņus ar ehināceju tajos iekšā un dzeru tagad ar pienu. Kaut kad drīz taps brokastis un.
Šī, šķiet, ir pirmā reize manā mūžā, kad es esmu šādā veidā iebraukusi darbos. Nē, es pat nejūtos nemaz tik šausmīgi strādājoša. Bet, reāli skatoties, nekā cita šeit nav. Un vakaros sāp rokas no drukāšanas. Tā, no pleciem līdz pirkstu galiem. Agrāk tā nekad nav bijis. Ar darbu es uzsāku un pabeidzu jebkuru dienu, ar darbu es to pamatā arī pavadu. Ar vainas apziņu zogot tam dažas stundas citām lietām, kā ēšana un izkustēšanās.
Un no vienas puses es ļoti ceru, ka ar 20.07. tas beigsies. Bet no otras baidos, ka tas varētu beigties uz neatgriešanos (tieši šajā, nevis citās sakarībās).
bet vakardienas pasēdēšana fazendā izvērtās negaidīti patīkama un arī produktīva, aha. Fazendas āra terase ir ļoti patīkama vieta, kur strādāt, ja nu kas :)
|
|
| šķembas |
[13 Jul 2011|11:10pm] |
B. esot salasījusi man maisu ar liepziediem (īstens un patiess kvīīīī).
Mazdatoriņš, tomēr, ir ārkārtīgi noderīga lieta. Pēdējās dienās pārsvarā strādāju ārpus mājas un kafeinīcās, tā man ir krietni vieglāk saņemties kaut cik nepārtrauktam un intensīvam darbam.
Ēst ārā (like, sēžot zālītē) ir ļoti forši, arī ja tie ir vienkāršākie salāti utml.
Un, ja kāds rītvakar plāno pastaigāt pa Miera ielas pasākumiem, labprāt pieteiktos par neilgu (~ 1h) kompāniju. Aiziet gribās, A. aizņemts, vienam negribās :>
|
|
|
[13 Jul 2011|11:33pm] |
Jā, pēdējo dienu prieks ir mūzika. Beidzot nomainīju videokarti un atkal tieku pie savas mūūūūūūūzikas.
Un, kārtējo reizi par darbu runājot, šādi izskatās mana interneta pārlūka tabi normālas darba dienas vakarā :]
( ... tālāk ... )
|
|