|
[29 May 2011|08:39pm] |
Izdzīvojot vienu saspringto, piesātināto posmu, klāt ir nākamais, kas atkal steidz apsegt tevi ar galvu. Un tā tie nāk viens pēc otra, kā tādi viļņi paisumā. Šodien sāpēja sirds un bija mazliet nelabi. Tagad, pēc vidēji īsas dienas, sajūtas kā pēc diennakts nomoda.
Nākamnedēļ (repektīvi, sākot ar rītdienu) pār mums šeit valdīs divas lietas vienlaicīgi. Ceturtais un pārvakšanās. Izrādās, ka lielāko daļu mantu jāpārved jau otrdien.
Bet tikmēr man ir jautājums. Ko sakāt par griķu sēnalu spilveniem? Vai ir labi?
|
|
|
[29 May 2011|10:27pm] |
bet pa vidu šim briesmīgajam pārgurumam, kas iesūcies mūsos abos, visos slāņos un kārtās, pa vidu tam, ka gribas raudāt gandrīz visu laiku, arī tad, kad ir labi, pa vidu tam notiek tik ļoti daudz skaistā un gaišā, ka gandrīz vai grūti tam noticēt. ļoti, ļoti labs laiks.
tikai, ja mums tuvākajā laikā nebūs atpūtas, man šķiet, ka mēs abi sāksim brukt kopā aiz iekšējā pārguruma.
tikmēr lēnām cenšamies kaut ko pakot un sapņojam (haha) par miegu.
|
|