|
[04 Jul 2010|01:36am] |
un tad es domāju. man tuvākie, saprotamākie un patīkošākie cilvēki. viņi parasti ir tik.. nelaimīgi. savādi, sačakarēti, apmaldījušies. un skaisti. tuvi un saprotami. un ļoti skaisti, kā jau teicu.
varētu daudz un dikti kāpēc un kā. bet. jūs man ššausmīgi patīkat. lai ko tas teiktu par ko nu tur vai liecinātu.
vienīgais, ko es varu nožēlot ir, ka nemāku izdarīt vieglāk. un nav jau tā, ka tas tā varētu darboties vai ka esošais būtu slikti
|
|
| šis nav skumīgs ieraksts (c) |
[04 Jul 2010|01:43am] |
|
bet tas ir apbrīnojami, cik bieži un intensīvi viens cilvēks var justies stulbs, vājš un muļķīgs.
|
|
|
[04 Jul 2010|03:22pm] |
dārza dzimšanas dienas ballīte, tātad. puķīti uzdāvinājām, ziepju burbuļus tāpat. pamodāmies jau pēc svinību sākuma, taču. kaimiņiem jau tad uz galda stāvēja šņabis.
stāsts par alkoholu un jaukiem cilvēkiem. bet svinību "vaininiece" nēsājas ap ābeli ar puķīti un raud par slapjo kleitu.
|
|
|
[04 Jul 2010|04:49pm] |
|
kāds negrib pievienoties mums šovakar braucienā līdz jūrjai? :>
|
|