|
[31 May 2010|12:09am] |
ieradumi ir nelieli, kustīgi zvēriņi galvā. tie piezogas uzmanības centram un saka - tā un šitā.
vēl taču ir agrs, saka viens no viņiem. nekur nav jāsteidzas. pārāk agri darīt lietas arī taču nav labi. pasēdi vēl mazliet.
tā viņš stāsta.
un tad pēkšņi ir pāri pusnaktij un tu pat neesi sācis kravāt mantas.
paldies kompānijai. vakara vidū gan atnāca arī kaimiņi un. pīrāgi sanāca labi. ne tik labi, kā pagājšreiz, bet varbūt es kaut ko jaucu.
tagad pēkšņi diezgan meditatīvi. es priecātos pastāvēt tādā veidā arī rīt/parīt.
kas ir ar cilvēku. var sākt vibrēt viss, domas mūk, nevar savākties, kustības nekoordinējas un. gandrīz vai panika. tad atkal pāriet. nervi, vai.
es laikam tomēr sanāku nelīdzsvarota viduvējība. sagrabinot citu izteikumus gan sanāk kaut kas starp pelēko masu un svešo zonu, bet. tas bija sen un vairs nav taisnība.
|
|