|
[11 Apr 2010|06:31pm] |
| [ |
music |
| |
Lhasa De Sela - What Kind of Heart |
] |
mēs beidzot varam pastaigāties. 8 km pa grīziņkalnu un maskavas forštati. kūlas dzēšana un smēķēšana rēznas ielas pagalmā. ļoti ļoti pavasaris. sliedes un šķībās koka mājas.
|
|
|
[11 Apr 2010|06:44pm] |
|
bet vakariņās šodien būs krāsnī cepti kartupeļi (gareniski pārgriezti līdz aptuveni pusei vairākās vietās, ar sviestu un ķiplokiem griezumos) ar šķiņķa/saldā krējuma mērci, lūk.
|
|
|
[11 Apr 2010|08:33pm] |
pretī mūsu mājai kādu piekāvuši/aplaupījuši. redzējām, kā kāda sieviete sauc ātros sāpēs sagumušam vīrietim, bet viņš tikai saka - man vajag policiju, man vajag policiju.
jāsaka, ka ne policija, ne ātrie nekavējās ar ierašanos. uz brīdi, kad atbrauca ārsti, vīrietis vairs neturējās kājās. policisti pārbaudīja tuvējās mājas un iesēdināja savā busā kādus pacanus, kas iznākuši no tā pagalma un ejot garām rādīja ar pirkstu uz policiju.
tad, kad es izgāju ārā piedāvāt cietušajam ūdeni, man uzmanība netika pievērsta vispār. šķiet, ka neizskatos pārāk aizdomīga :]
vispār, šajā rajonā kaut ko tādu redzam pirmoreiz. līdz šim viss ir bijis mierīgi.
|
|
|
[11 Apr 2010|11:41pm] |
un cik labi, ka šodien neviens nebija ciemos uz vakariņām. tas bija pārāk, pārāk, pārāk, pārāk garšīgi, lai gribētos tajā dalīties.
man tomēr jāatzīst, ka reizēm es gatavoju satriecoši :>
|
|