|
[19 Feb 2009|06:53pm] |
|
Dēļ niknas spīts reibst. Nekas neko nekam nekad. Tramvaji ir mani draugi, kakao lielās krūzēs tāpat. Ko tev tur vēl. Mani striķīši palaisti brīvsolī, laikam apmaldīsies. Tādi nervozi. Bet man tikai reibst. Neskatoties. Un zods augstāk (par zemi). Bet augstāk nevarot. Ko tad mēs (ar zodu). Dažādu (ķermeņa) daļu attiecības, pilsoniskos karus un ilglaicīgos pamierus saskaitot.
|
|