| kīno |
[17 Jan 2009|04:43am] |
|
šodien esmu ieviesusi mazliet vairāk kārtības dzīves telpā, pagatavojusi (kārtējo reizi gandrīz vai nejauši) tīri garšīgu ēdienu, vistu ar kartupeļiem krējumā šoreiz, kā arī noskatījusies divas filmas.
Seven Pounds
un
The Kite Runner
nav ne jausmas, kad esmu paguvusi pārvērsties par raudulīgu jaunkundzīti. tas ir, vairāk vai mazāk raudulīga es, pieņemsim, esmu bijusi vienmēr, taču tas allaž izpaudies diezgan šaurā situāciju/stāvokļu spektrā. pēdējā filma, par kuru droši atceros, ka tā mani saraudināja, bija All The Invisible Children, kuru skatījos kino Rīga pirms diviem vai trīs gadiem.
bet tagad. tagad divas filmas vienas dienas laikā.
lai vai kā. kaut kādā ziņā patika abas. ļoti dažādas. otrā drīzāk ilustratīva un audzinoša un drīzāk profesionāla, nekā ļoti talantīga. bet gaisa pūķu sacensības, vai manu vai, cik skaisti. citas lietas arī vēl, protams.
pirmā atkal šķita vairāk vai mazāk klasiska drāma. laba gan, diezgan ļoti.
|
|
|
[17 Jan 2009|09:10pm] |
dzīvojamās vides uzlabošanas akcijas ietvaros šodien mazgāju krāsni. ar švammīti. jaunu, nelietotu. šķiet, švammītei tagad vieta tikai miskastē. vai plauktā par piemiņu, bet tas diezvai.
( kaķis un švammītes )
vēl. vēl. vakarnakt man uznāca kārtējā pārākā veikluma lēkme un es iespiedu kreisās rokas rādītājpirkstu tualetes durvīs. stāvēju tualetē, izjutu visai spēcīgas sāpes un prātoju par to, ka ļoti negribētu, lai pirkstam "noiet" nags. tagad šķiet, ka būs ok. sāp gan, bet tā minimāli. krāsu (pirksts) arī saglabājis visai tuvu dabīgajai.
|
|