| mazliet banāli. |
[15 Jan 2009|02:24am] |
| [ |
music |
| |
КИНО - спокойная ночь |
] |
ir daudz brīžu, kad palikt mājās ir grēks. tādu, kā tagad. arī citādu. pāri pilsētai klājas migla un gaiss smaržo pēc novembra un marta vienlaicīgi. tukšu ielu kilometri. tādos brīžos man ļoti patīk būt. fantastiskās zināmās vietas un tās, kas vēl nav atklātas. tādas, kas noteikti ir kaut kur tur, ielās. es gribu prast būt tajā arī vēlāk. kaut kad "sen", nākotnē.
netālu no mājām sapratu, ka tagad. tagad varētu iet kaut kur uz tēju. bez atmiņām vai plāniem, bez jebkādas nozīmes. sēdēt kādā svešā virtuvē ar tējas tasi un būt. bet. bet. tas, šķiet, būtu jau pavisam pārāk labi. naktīs cilvēki parasti guļ. vai strādā.
( šis tagad ļoti )
un, jā. es esmu šis. laiks un nakts. smagi zābaki un vecs mētelis. lēni soļi pāri peļķēm. es esmu tas.
|
|