| .. |
[04 Mar 2003|05:09pm] |
|
sveiks, mani sauc... es esmu niecība. es ienīstu Tevi un sevi. sevi gan vairāk, bet tas laikam (kā pēdējā laikā ir moderni teikt) ir po. Vai esi domājis par šo vārdu? "po". divi burti. Ja to neteiksi pēc iespējas biežāk, nebūsi modrens. Tā ir. Un neskatoties uz to, ka esmu pataloģisks melis - šoreiz saku taisnību. Netici? Nē.. Tev man jātic.. jo es tik tiešām nemeloju. Tagad es Tev esmu pateicis divas pateisas lietas. ka ienīstu sevi un ka "po" teikt ir moderni. par to, ka ienīstu Tevi es sameloju. Piedod. es zinu, ka nav jāatvainojas. bet pēdējā laikā man patīk. atvainoties. Vai Tu jūties labāk, kad Tev atvainojas? Es ceru, ka jā, jo tad jau tam nebūtu jēgas, tam, ka atvainojos. Un ja Tev patīk. tad es zinu vienu patiesu lietu par Tevi. tas nav maz - viena patiesa lieta - tas ir daudz. Kapēc Tu skaties uz mani tik cieši? Kaut ko vēlies teikt? Nē..... nesaki, ka man jāiet pie psihologa. jā, jā, zinu... viņš palīdzēs man tikt galā ar sevi. bet man tāpat ir labi. bez viņa. ā.. Tu gribi iet prom.. bet es taču tā arī nepateicu Tev.. es tik daudz Tev nepateicu.. bet Tu jau ej.. nu labi.. es ceru, ka Tu atskatīsies.. ā.. Tu to nedari.. nu labi..
|
|