princeses mirkļi un izjūtas
princeses mirkļi un izjūtas
- 5/22/03 01:22 pm
- gandrīz katru otro dienu mani pārņem dīvaina paranoja. Īpaši tad, ja pieeju pie ēkas, kurā pavadu dienas lielāko daļu, un redzu, ka kolēģu mašīnas vēl nav. Tad man šķiet, ka esmu kaut ko palaidusi garām, gulējusi nevis nakti, bet vairākus gadus, cilvēki ir izmainījušies līdz nepazīšanai, un tikai es esmu palikusi tāda pati, kā biju, vienvārdsakot neattīstījusies.
Vai mani drīz varēs sastapt telpā ar polsterētām sienām un durvīm bez rokturiem? :)
-
0 jau pateicair ko teikt?
- 5/22/03 10:09 am
- šodien braucu mikriņā un domāju par to, kādēļ nevarētu arī krāsu nosaukumus lietot deminutīva formā.
sarkaniņas zeķītes
zaļiņa zālīte
ziliņa vabolīte
-
6 jau pateicair ko teikt?
- 5/20/03 12:03 pm
- slikta dūša un caureja, domājot par šodienas ķīmijas ieskaiti. neprasiet, kādēļ ķīmija. tā nu tehniskajā ir iekārtots...
slikta dūša, salīdzinot kalendāra datumu ar laika apstākļiem aiz loga.
slikta dūša, domājot par neizpildītiem ekonomiskās statistikas uzdevumiem, kas mapītē zem kājām.
slikta dūša domājot par vidusskolas klases salidojumu, kas plānots nākošnedēļ
slikta dūša par to, ka no visa slikta dūša.
nē, slikto dūšu nevar pamatot ar to, kā nu parasti ļautiņi to pamato.
-
3 jau pateicair ko teikt?
- 5/19/03 04:07 pm
- pilnīga neizpratne par apkārt notiekošajām lietām. bet varbūt tomēr par nenotiekošajām...
lasu darba piedāvājumus, kas sabiruši pastkastē, un domāju, kā būtu labāk. šobrīd gribu vasaru. peldēties, vaļoties, ēst zemenes un sauļoties. negribu domāt par darbu...
-
3 jau pateicair ko teikt?
- 5/19/03 02:24 pm
- ppagājušo nedēļ nācās būt par liecinieci dīvainam atgadījumam. Darbības vieta - Kongresu nams, kur notika liels pasākums zobārstiem. Semināri, kursi, visādas citas muļķības, starplaikos kafijas pauzes ar nedaudz pamatīgākām uzkodām, nekā ierasts. Vienā no kafijas pauzēm, lūkojos, kā 300 zobārsti cīnās par kārumiem, pēkšņi sajūtu dīvainu aromātu - kāds dikti sačurājies un sen nav mainījis veļu... cenšos atrast smakas avotu, skatiens apstājas pie kāda kundziņa, kuram nez kādēļ zobārstes klāt nestājas - vīrelis nu, tā, ap gadiem 45iem varētu būt. Uzpucējies, mugurā gaiša žaketīte, ap kaklu raibs lakatiņš. Rokās rimi maisiņš (tas lielais, ko par velti dod, ja pirkums virs desmit latiem). Vīrelis pavēris maisu un tik lādē šķīvju saturu tur iekšā. Nu, skaidrs, kas par augli (fruktu) šis ir :) Apkalpotājas uzreiz klāt - nu, mīlīt, nu ko tad Tu te mums dari? Mums te pasākums, sak, vai Tu dakteris maz esi? Vīrelim to tik vien vajadzēja - jā, es ir dakteris! (saruna notiek krievu valodā). To sakot, vīrelis nemaz nepārtrauca provianta ievākšanas procesu. Sarunai pieslēdzas pasākuma rīkotāja - a što vi za doktor, iz kakoj kljiņiki? Uz šo, protams, vīrelim arī ilgi nebija jāmeklē atbilde - A što vi ko mņe pristaļi? Daitje atdohnutj! Rīkotāja - znaitje, vam luchshe uhodjitj, u nas tut zakritij seminar! Vīrelis sašutumā - ah zakritij!!!! Ščas atkrojem! Un nesās tālāk pa kongresu namu. Pie vienas kolonnas apstājas, izvelk no tā paša maisiņa kaut kādu papīra lapeli (aptaukotu no virsū saliktās paikas), no kabatas izvelk zīmuli un sāk pierakstīt, kas uz katras durvju plāksnītes rakstīts. Izskatījās smieklīgi, bet man vairs nebija laika vērot, kur viņš tālāk aizdevās.
Nākošajā kafijas pauzē, kā nu bija, kā ne, vīrelis atkal bija klāt! Pārvilcis gaišo žaketīti pret tumši zilu, urīna aromāts vēl izteiksmīgāks. Tomēr šoreiz viņš pie galda netika, apsargs pārķēra...
Vēroju no malas to visu un domāju - nebūtu tam vīrelim tā nelabā smaka un tas maisiņš, kurā viņš uzkodas stūma iekšā, viņš noteikti būtu ļoti labi paēdis, iedzēris kafiju un vīnu, un neviens viņam neko nepārmestu. Bet nu... nesanāca... Tik vien paēda, cik maisā salādēja :)
-
7 jau pateicair ko teikt?