princeses mirkļi un izjūtas

5/22/03 01:22 pm
gandrīz katru otro dienu mani pārņem dīvaina paranoja. Īpaši tad, ja pieeju pie ēkas, kurā pavadu dienas lielāko daļu, un redzu, ka kolēģu mašīnas vēl nav. Tad man šķiet, ka esmu kaut ko palaidusi garām, gulējusi nevis nakti, bet vairākus gadus, cilvēki ir izmainījušies līdz nepazīšanai, un tikai es esmu palikusi tāda pati, kā biju, vienvārdsakot neattīstījusies.
Vai mani drīz varēs sastapt telpā ar polsterētām sienām un durvīm bez rokturiem? :)
0 jau pateica ir ko teikt?