gan jau ka palīgā sauciens vienmēr ir īsts. tikai ne vienmēr cilvēks tiešām vēlas, lai viņam palīdz, un ir gatavs palīdzēties. un nespēju atšķirt.
es nezinu, vai es varētu palīdzēt. nogalināt nespētu. droši vien baidītos, ka neiekož :/ tādi jau tie sāpošie mēdz būt :/

pazemināts spiediens.

bet "palīgā sauciens un nebūšana gatavībā saņemt palīdzību" - vai tā nav sava veida koķetērija? sak - man ir slikti, bet es negribu, ka TU man palīdzi? :/
bet varbūt es nekā nesaprotu :(

man dažreiz ir bail NO sevis.

tās var uzskatīt par Tavām lielākajām bailēm?

domājams jā

manas lielākās bailes ir - pazaudēt sevi... no sevis jau sen vairs nebaidos :(

Neuzticības un baiļu dēļ tam ievainotajam paietu garām, jo īpaši tad ja tas ir cilvēks! Cilvēki ir ļauni! A dzīvniekam vienkārši nav jēgas iet klāt, tāpat nespētu palīdzēt!

Es nedrīkstu apzināti palīdzēt!

kādēļ nedrīksti?

Cik nu es esmu palīdzējis apzināti ... nu ļoti drīz pēc tam man ir bijušas nepatikšanas! I pa seju esmu dabūjis i kāju izmežģījis ... arī citādākas dumības! Vispār par palīdzību vajag saņemt atlīdzību, lai arī kāda tā nebutu, bet taustāmu ... tur kaut kas ar karmisko šaizi! Ja es palīdzu neapzināti tad viss ir OKz!

Neesmu es ļauns :)

nja, es esmu uz ielas gulošam cilvēkam gājusi klāt un vaicājusi, vai nevajag palīdzēt, pretī ieraugot nazi un pieprasījumu atdod naudu. tā kā tur bija arī citi cilvēki, neko es tam sūdabrālim neiedevu, bet nu, tagad, ieraugot kādu guļošu, labāk noraugos pa gabalu vai izsaucu ātro palīdzību. negribu vairs nažus un vēl nez ko...

Tu domā, ka apzināti palīdzot Tev netiek atlīdzība? Es tiešām neko nezinu par karmām un tamlīdzīgām lietām, tādēļ nezinu arī, vai kaut kas tiek vai netiek. Mans niecīgais subjektīvais viedoklis ir, ka kaut kādi plusiņi Tavā kontā tiek :)

vakar dzirdēju stāstu, kura dēļ man uznāca fizisks vājums... Dzirnavu ielā no mājas tika izlikti visi iedzīvotāji (māja avārijas stāvoklī, vai kaut kas tml.) māja sen bez logiem un iedzīvotājiem. tikai 4.stāvā viens kaķis palicis, ko saimnieki, izvācoties pametuši, jo laikam atzinuši par traucēkli. Nabaga kaķis bez ēdiena un dzēriena tur dzīvojies un pavisam novārdzis izkritis (izmisumā izlecis?) pa logu. Guļ nabaga dzīvnieciņš uz ielas asins peļķē, cilvēki saviebušies riebumā iet ar lielu līkumu apkārt un neviens neapstājas.
Stāsts beidzās ar to, ka viena sieviete tomēr apstājās, paņēma kaķīti, atlika savas biznesa lietas un aizveda pie ārsta salāpīt. Tagad dzīvojoties pasaules mīļākais kaķis.
šis bija stāsts ar laimīgām beigām, tomēr - cik cilvēki un cik dzīvnieki uz ielām noasiņo citu vienaldzības un riebuma dēļ?

es droši vien izklausos idiotiski, kādēļ man par to vispār domāt?

Zin, ka tā riebīgākā patiesība ir tāda, ka man irļoti grūti kādam atteikt! Tāpēc es arī neciešu, ka man lūdz! Kaķīti tādā stavoklī man būtu patiešām ļoti žēl, bet ... ko es tāds varu izdarīt?! Ja darbotos telefons tad varbūt ... njā ... redz pat šādā brīvā situācijā nezinu ko darīt, kur nu vēl tad ja ar ko tādu sastaptos!

Njā ... pārdomu vērta tēma! Cilvēkam jau nu toč diez vai es palīdzētu! Esmu no tiem cilvēces nīdējiem! Pārāk materiālizēts viss, pārāk egoistisks, pārāk vienaldzīgs ... bez jūtām un bez sirsnības ... nau man tādas drosmes un spēka iet "cīnīties ar dzirnavām"!

Pārdomas par būtisko? Patiesības meklējumi?

da vienkārši apziņas gļuki :D

Apziņas gļuki? Morālas paģiras? Saukšana pēc palīdzības un vai tā to maz var saukt - kas tas ir/bija lēta koķetērija, banāls teksts vai tiešām nespēja turēt savas emocijas pie sevis?

tās bija vienkāršas, nesaistītas rindkopas, kas man tobrīd malās galvā pēc smagas sarunas ar kādu cilvēku, kas stāstīja par citu nežēlību.

es atcerējos to, kā pati reiz uz ielas zaudēju samaņu. un to, ka NEVIENS par mani neieinteresējās. Kad atjēdzos, pirmais ko dzirdēju, bija kādas tantiņas teiktais "Mikiņ, re, kā tante piedzērusies guļ".

ai, vispār, domā ko gribi. man vienalga :/

mja...ai, vispār, domā ko gribi. man vienalga :/...

kāpēc tik saasināta uztvere ? - iesūdzi mani tiesā. Mums nav ko dalīt, lai sūdzētu vienam otru tiesā. Es pateicu kaut ko aizvainojošu, ar zemtekstiem, slēptus mājienus? Nu tas uz katra paša sirdsapziņas.

Kas attiecas uz cilvēku neiecietību - tā nu viš mūsdienās ir, un pasauli nesalāpīsi. Ir daudzi piemēri, kurus varētu uzskaitīt, kur cilvēkiem klājas grūti un nekaitētu palīdzība. Visiem nespēj palīdzēt.

es vienkārši esmu asa un nesavaldīga būtne un uz mirkli izlādēju savu asumu uz Tevi. Atvaino. Tā nevajadzēja būt.