Tā tas notiek, mēs strādājam nejēdzīgas virsstundas, lai iegūtu nejēdzīgi daudz naudas par kurām pirk nejēdzīgas un patiesībā nevajadzīgas lietas.
Pārvākšanās:
-Šito met tajā kastē, tā ies uz svalku.
-Kā, Tu gribi šo jauko mantiņu izmest?!! Atceries to mums uzdāvināja Juronkuls 98 gada sālsmaizē!
-Nu bet mēs viņu sen jau nelietojam. Jāmet ārā.
-Nē, nē nēeee un vēlreiz nē! To var salabot un tas atkal būs lietojams. Liksim viņu pie labajām mantām.

Un tā augstvērtīgais ķīniešu gludeklis kurš beidza darboties jau saulainajā 99 gadā joprojām mierīgi atdusas saienasskapja dziļākajā kaktā, tādu pašau "vērtīgu" lietu ielenkumā.

jāaaaaaaaa... zelta vārdi!
bet ir vēl cita kategorija - lietas, ko nevis žēl izmest, bet slinkums... Tā man stāv viens radio - uzkrāj putekļus, aiz tā ir ērti paslēpt mazos "varbūtkādreiznoder" krāmiņus.

/sevis attaisnošanai ir jāsaka, ka lielākā daļa mantu mājās uzradās pēc tam, kad uzradās otra puse :D Es pirms tam iztiku ar grāmatām, gultu un kompi uz grīdas :)