| kā nemērīt neizmērāmo |
[Mar. 31st, 2009|12:24 am] |
Meitene te vienā komūna smuki nocitējusi rindiņu no "Strawberry Fields Forever", atzīstoties, ka šo vārdu autors ir viņai nezināms. Tad tautieši nāk palīgā un saka "Tie tak Bītli!" Meitene saka paldies un atzīstas, ka šo izpildītāju dzird pirmo reizi. Un man tā gribējās piebilst ko sarkastisku. Nu tā, ka mežonīgi gribējās. Ja ne jēlības akurāt, tad vismaz pajautāt "Pag, Tu nopietni?" Un, ticiet vai ne (bet labāk jau ticiet), pirms pāris gadiem es tieši tā arī būtu izdarījusi. Bet šodien es laikam beidzot aptvēru šādas rīcības nevērtīgumu. Man taču pietiek ar to, ka es zinu, kas un cik viņi ir, saprotu, ka viņus var neklausīties, un ticu, ka viņi var arī nepatikt. Tāpēc domās savēru krellītes diedziņā: nemēri pēc savas mērauklas, nemēri pēc savas mērauklas, nemēri...
Bet medībās laikam būs jāiet vēlreiz. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}