| money talks |
Mar. 6th, 2009|02:03 pm |
|
Vakar pie mums ciemojās paziņa, kurš jau trešo gadu mitinās Apvienotās Karalistes ārēs. Cilvēks ļoti daudz runā. Un runā lielākoties par naudu: par peļņas iespējām Londonā, par to, cik gadus un kas ir jākrāj, lai tas atmaksātos, par kredītiem, par algas pielikumiem, par sporta inventāra cenām, par mutiskās tulkošanas likmēm, par telefontulkošanas izmaksām, par transporta cenām utt. Kad biju jau nogurusi klausoties tajā visā, nolēmu paeksperimentēt un aizsāku vairākas tēmas ar interesi, vai tiešām šis cilvēks arī tās pārvērtīs ciparu un procentu izteiksmē. Pirmais dublis. Pajautāju, kā viņiem klājas ar draudzeni, vai labi sadzīvo un kādi plāni nākotnei. Pēc pāris minūtēm es jau dedzīgi viņam skaidroju, ka viņš pēc 5 gadiem varēs nopirkt māju arī tad, ja pa retam aizvedīs meiteni uz teātri vai restorānu. Nu labi. Dublis divi. Turpinot šo pašu sarunu par nākotnes plāniem un nesaskaņām ar draudzeni, aizsākās tēma par bērniem. Kāds pārsteigums - bērnus viņš arī negribot, jo tas, tēlaini izsakoties, esot "līzings vismaz uz 20 gadiem". Pataloģiski! |
|