| mysterious ways |
Mar. 5th, 2009|11:09 am |
Pēdējās dienās nepiedodami bieži saistībā ar Rīgu un tur nedaudz panīkušo koncertdzīvi tiek pieminēts U2 vārds. Vieš cerības, bāc! Es nezinu, kā citiem (un man nudien nerūp), bet man ļoti, ļoti gribētos viņus pie mums ieraudzīt un izdzirdēt. Mana ikdiena šobrīd rit tik vienotā dinamikā ar šīs grupas mūziku, ka koncerts būtu absoulūti trekns punkts uz "i". Ir cilvēki, kas savu dzīvi posmos labprāt iedala, definējot tos pēc vīriešiem/sievietēm, darbavietām, dzīvesvietām u. tml., bet es pārmaiņas (sevī un sev apkārt) izjūtu mūzikā, kura mani uzrunā. Un šobrīd uzrunā U2, un mana dvēsele izskan šajās melodijās, Bono kaligrāfiskajā dziedājumā, jestrajās bundziņās, ģitāru režģos-mežģos un kopējā buķetē. Un sirds ik pa brīdim lec pa muti ārā.
Sweetheart, you're so cruel
9. martā, kā noprotu, būs zināms oficiālais tūres grafiks. Ja vīri nobāzēsies kaut kur tuvumā, aizbraukšu. Jā.
I'm gonna run to you, run to you, run to you... |
|