| punktiņš, punktiņš, komatiņš, domuzīme, ritentiņš... |
Jun. 4th, 2008|12:34 pm |
Ja nu gadījumā es jums vēl nešķietu gana dīvaina, pastāstīšu par savu vājību uz pieturzīmēm. Periodiski man rodas nekontrolējama vēlme lietot kādu pieturzīmi. Ar to es domāju, ka konkrētā pieturzīme bez kāda īpaša iemesla pēkšņi biezā slānī parādās manis rakstītajos tekstos. Pirms kāda laika "izslimoju" daudzpunkti - karināju to teikumu beigās, vidū un principā jebkur, kur to varēja iedabūt, jo arī sajūta bieži bija tāda, ka runāju neierobežotās tekstuālās vienībās. Bet šis trakuma vilnis ir garām, un esmu atradusi jaunu aizraušanos - jā, domuzīmi! Ja ļautu sev vaļu, šķiet, katrā otrajā manis rakstītajā teikumā būtu pa domuzīmei (re, šajā tekstiņā arī jau divas iesprukušas). Pēkšņi izteiksmes nepabeigtība man vairs nešķiet interesanta, nu saulītē ir izceltas kopsakarības, skaidrojumi, konkretizējumi. Gluži kā dzīvē - skaidrību gribas. Nu re, jau atkal domuzīme.
Bet izsaukuma zīmes gan man nekad nav patikušas. Laikam histēriskās ekspresijas ēra vēl priekšā :) |
|