|
Apr. 15th, 2008|10:43 am |
Nu...man nebūtu grūti tikt pie gaiši zaļa ancuga.Vismaz glaunajā Ģertrūdes ielas vetpoliklīnikā tā tur dāmas staigā.:)Tas, ka man vajadzētu šad un tad ielekt gupijzābakos un iet pie gotām.Dakterēt arī šamās.Tas man kaut kā tajā laikā prātā neienāca.Mani pacienti aprobežojās pie suņiem un kaķiem.:) Par to, ka sirdi plosoši raudāju un stiepu savu pacientu, kucēnu, pie mātes, lai tā izrauj ērci...par to vēsture pieklusē.:) Un vēl nez kā vajadzētu ģērbties rakstniekam.:)Vienmēr ir paticis.Par cik esmu vecākais mazbērns, bērns un māsīca, tas dzirdīgu ausu netrūka.man vēl tagad dianapiemin nostāstus par raganām kaimiņu mājā.Un es nebūt nejutos kā mele...es ļāvu vaļu fantāzijai.:/Baigais riebeklis.Bet man šis knifs vēlāk ļāva apgādāt pusklasi ar sacerējumiem.:) Un ko es atnestu cienastiņā...kartupeļu pankūkas, halvu un šokolādes konfektes.:) |
|