| stāsts un jautājums par vārdiņiem |
Jan. 24th, 2008|04:08 pm |
No sākuma stāsts. Uz Latviju pirms gadiem padsmit esot pārcēlies viens vīriņš no Francijas. Neatceros, kas bija par iemeslu viņa pēkšņajai vēlmei palikt šeit pavisam, bet pilnīgi iespējams, ka izšķirošu lomu nospēlēja lauku miers un peizāža. Vīriņš izdomājis nodarboties ar biznesu, mēģinājis sakūdīt mūsu tolaik vēl bailīgos latviešu ražotājus uz sidra, medus karameļu un kazas siera ražošanu. Kad nekas no tā nav iznācis, viņš pats sācis taisīt sierus, ripinājis tos tādās kā bumbiņās, kā kamoliņos, licis groziņā un vedis uz Francijas vēstniecību pārdot. Un paralēli izmisīgajiem centieniem uzsākt kādu biznesu, vīriņš no Francijas mācījās latviešu valodu, aplīmējot visus priekšmetus savā īrētajā dzīvoklītī ar zīmītēm, uz kurām uzrakstīti attiecīgo lietu nosaukumu latviešu valodā. Dzīvokļa saimniecei par laimi pret šo metodi nebija gandrīz nekādu iebildumu, izņemot vienu - viņas skaisto Latgales keramikas vāzi rotāja zīmīte ar nosaukumu "pods" :)
Un tagad jautājums. Vai kāds no jums arī ir mēģinājis valodas mācīšanās nolūkos lietas savā mājā aplīmēt ar zīmītēm? Man nagi niez izmēģināt, tāpēc gribēju noskaidrot, vai kāds, kurš nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta, varētu padalīties informācijā, kāds papīrs vislabāk līp (un kaut kad pēc tam nāk arī nost). Uz tradicionālajām post-it lapiņām skatos ar aizdomām, jo man šķiet, ka vārdiņu mācīšanās pasākums šādā izpildījumā vienas nakts laikā jau būs uz grīdas. |
|