| lokālais polārais loks |
Jan. 4th, 2008|12:18 pm |
|
Vasaras karstumā esmu sēdējusi un tulkojusi peldkostīmā. Nekas ekstrēms, ņemot vērā, ka kolēģis tepat netālu sēž apenēs un neliekas traucēts. Bet šodien, sēžoties pie datora, es pirmo reizi mūžā uzvilku cimdus. Un kājās man ir 80 denu zeķbikses un vilnas zeķes, un salaveča zābaki, bet sajūta nav ne par matu omulīgāka. Drebinos kā pudiņš un pie sevis lādu piekto stāvu, cauros logus, šķirbainās durvis un visu pārējo, kas pagadās pa ceļam - arī kaimiņus, kam rociņas par īsu, lai kāpņutelpas durvis aizvērtu, lai arī zinu, ka dēļ tā salst tikai pirmie divi stāvi. Mana teorija - pukstot rodas siltums, tāpēc jo vairāk appukstamo objektu, jo labāk. Vakardien imitēju krāsns apkuri un kurināju vaļēju cepeškrāsni, bet varu apzvērēt, ka mūsmāju aukstā gaisa molekulas aprij silto gaisu bez sāls un koriandra un turpina savu nožēlojamo evolūciju. Ho! Ho! Ho! Merry freezing! |
|