| do re mi fa sol la si do |
[May. 31st, 2008|10:59 am] |
|
Tagad man ir jāsaka, ka patiešām apbrīnoju cilvēkus, kas spēj uzrakstīt tekstu jau gatavai melodijai. Līdz šim esmu pāris reizes rakstījusi "dzeju" ar domu, kas mans sacerējums kļūs par tekstu dziesmai, un tad iedomātu ritmu ieturēt šķiet ļoti vienkārši. Tas droši vien tādēļ, ka esmu draugos ar valodu, savukārt par notīm man ir tikai ļoti aptuvena nojausma - protams, ka cilvēks drošāk jūtas uz pamata, kas ir zināms, saprotams, un savā ziņā prognozējams. Bet nu tagad ir mūzika un nav vārdu - nav pamata, ir tikai okeāns. Klausos vēl un vēl, lai iedabūtu melodiju galvā, uzķertu zilbju skaitu, uzsvaru un pārejas. Un esmu iespītējusies, tātad teksts - agrāk vai vēlāk - bet būs. |
|
|