| hommes vs femmes |
[Feb. 20th, 2008|11:46 am] |
Es nesaprotu vienu - kāpēc teātra izrādes, kuras ir par vīriešiem un kurās spēlē vīrieši, kā likums ir komiskas un šausmīgi smieklīgas, savukārt iestudējumos par sievietēm, galveno lomu atveidotājas parasti ir uztaisītas par neirotiskām histēriķēm un izraisa vienīgi līdzjūtību.
Redzēts ir tiešām daudz kas, bet visspilgtākais piemērs laikam ir "Alu cilvēks" un "Alu sieviete". Pirmo noskatījāmies "cilvēku" - kolosāla pašironija, uztverams humors un fragmenti, kuros tika parodētas sievietes, man šķita smieklīgi un patiesi, smējos kā kutināta. Pēc pāris nedēļām gājām uz "alu sievietes atbildi alu cilvēkam" - tur pa skatuvi ņēmās viens histērisks, hormonu pārņemts sievišķis, joki par vīriešiem robežojās ar rupjību un visa mūsu eksistence tika parādīta samērā nožēlojami. Godīgi sakot, es nepazīstu nevienu (NEVIENU) tādu sievieti, kādu redzēju tovakar uz skatuves, un sieviešu manā paziņu lokā ir daudz.
Nākamais patīkamais pārsteigums bija Liepājas teātra izrāde "Viss par vīriešiem" - es smējos tik traki, ka man bira asaras un sāpēja diafragma, vienkārši nevarēja citādāk. Atkal viss bija ar glanci - joki, ironija, daudzveidība. Savukārt par sieviešu izrādi "Medusmēnesis" no ticamiem avotiem jau saņēmu pirmās atsauksmes: "baigā sieviešu ņemšanās". Un man pat vairs nav šaubu, ka tā arī varētu būt.
Mazliet škrobīgi, jo esmu par mums krietni labākās domās - arī sievietes var būt un ir smieklīgas, attapīgas un visādā ziņā baudāmas. Ha! |
|
|