| davaiķe žiķ družna |
[Dec. 3rd, 2007|11:09 am] |
Sveiciens ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kryslers sakarā ar veiksmīgu un nebūt ne nejaušu iemaldīšanos cibas plašumos :)
 |
|
|
| new kid in town |
[Dec. 3rd, 2007|03:31 pm] |
Līdz šim divas reizes dzīvē esmu apzināti ieķibinājusies lietās, par kurām man patiešām ir minimāla sajēga.
Pirmā reize bija pirms gada, kad iestājos grāmatvedības kursos. Vēl tagad atceros, kā sēdēju otrajā solā un spicēju ausis. Trīs stundas no vietas: "aktīvi" un "pasīvi" - kas tie par elles izdzimumiem? O, te ir arī "saldo", nez "sāļo" arī dos? Un "pamatlīdzekļi" - nu iztikas minimums acīmredzot, brīvpusdienas priekšniekam un tā. Bet pēc pāris nedēļām situācija mainījās - pēc mēneša jau zināju, ka "sāļo" te nedos, pēc trijiem mēnešiem pa bilancēm trenkāju aktīvus un pasīvus, pēc sešiem jau rēķināju nolietojumu pamatlīdzekļiem un pēc deviņiem liku (un, kas šajā kontekstā nav mazsvarīgi - arī noliku) valsts eksāmenu un dabūju apliecību sudrabotos vāciņos. Atzīšos, lepnums tobrīd bija reizes divdesmit lielāks nekā dienā, kad konveijera kārtībā no augstskolas rektora rokām saņēmu savu četrus garus gadus pelnīto augstskolas diplomu. Tā nu 1:0 manā labā.
Otra reize bija vakar. Eh. Un te nu tā situācija ir vēl traģikomiskāka, jo, pēc visa spriežot, esmu ieķēpājusies daudz pamatīgāk, jo runa ir par sportu. Ja vēl precīzāk - par futbolu. Tieši tā, akdies :D Bet fakts ir fakts, un tur vairs ne ko pielikt, ne atņemt - esmu sākusi vadīt iedomātu futbola komandu. Vēlāk droši vien pastāstīšu ko konkrētāk, bet pagaidām varu tikai noelsties: "Lai visi sporta dieviņi nogrābstās!" Šis būs kaut kas masīvs. |
|
|