| par akmeni |
[Dec. 1st, 2007|04:55 pm] |
|
Nav daudz cilvēku, kurus es sajūtu. Daudz vairāk ir to, kuri man pārskrien pāri kā vilnis, un man nav žēl, es nelecu jūrā, lai tos noķertu un noturētu. Bet ir cilvēki, ar kuriem stāvu uz viena akmeņa vesela okeāna vidū. Un, pat ja tas ir vienīgais akmens un tāds pavisam maziņš, mēs tur tāpat stāvēsim kopā. Vienmēr. |
|
|