Smieklīgi, gribēju uzraxtīt, kāda ir mana mīļākā dziesma un aizmirsu kāda tā bija….Zinu, ka romantiska un velk uz biļļu, bet nu kā tā var :D
| |
|
Smieklīgi, gribēju uzraxtīt, kāda ir mana mīļākā dziesma un aizmirsu kāda tā bija….Zinu, ka romantiska un velk uz biļļu, bet nu kā tā var :D |
|
| |
|
Vispār viss ir tīri forši! Esmu atkopusies no visām likstām un izskatās, ka atkal kļūšu par to jauko, jautro, gaišo blondīni, kas manī kādreiz mājoja. Pagaidām gan matus nevar krāsot, bet plāns tāds ir pēc kāda pusgada vai drusku vairāk. Un mans tumšais periods būs beidzot beidzies… |
|
| |
|
Diez, pateikt, ka viss ir pilnīgā kārtībā un dzīve ir brīnišķīga, tā ir sevis mānīšana vai arī labo emociju piesaistīšana? Bet ja pilnīgi noteikti vēlies būt godīgs pret sevi, man nesanāk pateikt, ka viss ir labi, ka mani viss apmierina. Vai arī vienkārši es koncentrējos uz slikto un tādēļ es domāju, ka dzīve nav jauka. Varbūt tieši nepareizi teikt, ka dzīve ir silta, tā ir īstā sevis mānīšana, ja īstenībā esi vesels, pārticis un pie pilna prāta? |
|
| |
|
Šodien pilnīgi noteikti ir labs garīgais, jāsaka godīgi atkal un pārsteidzošā kārtā. Lai arī vēl neesmu uzmodusies (miegs nāk kā nezin kas virsū), bet garīgo tas nemaina. |
|
| |
|
kolēģi man kārtējo reizi kretinē! cita vārda vienkarši nav...Varbūt ne visi, bet tikai tie, kuriem pret mani ir šķietami nicīga attiexme! Es kā vienmēr mēģinu sev iestāstīt, ka tie ir tikai kolēģi un ka nav vispār jāņem viņi pierē, strādā vienkārši un neliecies ne zinis par viņu nicinājumu. Bet tas ir kaitinoši. Ja es strādāju vienā kabinetā ar tik daudziem cilvēkiem, man gribētos domāt, ka viņi aizstāvēs vai mierinās, ja būs grūti, bet vienīgais ko es sajūtu, ka viņi drīzāk pasmiesies un pagrūdīs… |
|
| |
|
skan "sun is up", kā mani kaitina tā dziesma, man tā atgādina kaut ko aukstu un rudenīgu. gaidu dienas beigas, tas nozīmēs, ka beidzas arī nedēļa (darba nedēļa). šodiena man ir bijusi atkal pārdomu diena, ka kaut kas ir jāmaina manā dzīvē, lai sajustos viegli. jāmaina ir domāšana. darbs - lielisks, ārpus darba - brīnišķīga dzīve, pati - fantastiska un visi ap mani - burvīgi un jauki... |
|
| |
|
Ārā līst... jā tas noteikti ir normāli, ir 18.janvāris un ārā līst. Pie tam es jūtos kkā ne savā ādā, tā itkā mani kas vilktu pie zemes. Gripa??!!! Āāāāāāāāā.... |
|
| |
|
Man kāds draugs teica, ka dungošana pie sevis palīdz tik galā ar sarežģītām situācijām. Pamēģiniet, pamēģiniet pat pasvilpot, šī dziesma noteikti palīdzētu: Eliza Doolittle - Skinny Genes… Man palīdzēja… |
|
| |
|
Dakteris Hauss. Es mīlu šo cilvēku. Pilnīgs vājprāts, es zinu, bet viņš ir mans mīlulītis. Tik tiešs un tik nejauks, bet izrādās tik jauks un jūtīgs. |
|
| |
|
ai...
Šodien nāk man prātā tāds teiciens: "Ziņas par manu nāvi ir stipri pārslīpētas"... jau kādu laiku man galvā skanēja šis teiciens! nevarēju atcerēties, kur biju to dzirdējusi... googles tante saka, ka tas ir Marka Tevna teiciens uz to, ka tika izplatītas nepatiesas ziņas par viņa nāvi. |
|
| |
|
Tā... man vajag veci! Es uzreiz paskaidrošu - tā kaklasaites sasiešana nav vienkārši iespējama bez kāda kakla, vislabāk protama lieta vīra kakla...Kā teikt uz vīra kakla šitais pasākums jāveic :D P.S.esmu pabeigusi cepumus, pirms kādām 2 h, darba ilgums 4 h...trakumā gribas gulēt... |
|
| |
|
Šodiena ir pierādījums (šis mirklis), ka man ir mājās internets! vakars varu teikt būs neizdevies, jo ir jācep cepumiņi ar vēlējumiem nepazīstamiem cilvēkiem! labi, ka man ir plāns, pirmām kārtām skatīties cepšanas laikā kādu filmu un otrs ir kādu iepriecināt! Ceru, ka viss izdosies, jo par pirmo plāna punktu es esmu pārliecināta, bet par otro būšu pārliecināta tikai parīt... P.S.ir interesanti un patīkami atrasties mājās, kur ir kluss... |
|
| |
|
Man kā vienmēr ir laime pilnīga, kas saņemu kādu dāvaniņu, pat mazāko nieciņu! Bet mana superdraudzene, pilnīgs trakums.... (daudzpunkte nozīmē, ka man nav vārdu, ja nu kas :)) Man šodien ir smaids līdz ausīm un uzreiz ir skaidrs, ka dzīve ir skaista! Paldies Tev…. P.S. vajadzētu ieteikt tādu Rūķu dienu arī mūsu daļā, tas ir tik jauki… |
|
| |
|
Ak, jā, aizmirsu vēl vienu nopietnu lietu - beidzot es jūtos kā mūsdienu cilvēx. Dīvaini ko vajag šajā pasaulē, lai būtu mūsdienīgs un brīvām rokām – internets mājās. Iedomājieties, ātrums ir tāds, ka varu pat pāriet no vienas lapas uz otru bez gaidīšanas un draugiem.lv varu paskatīties bildes bez liekas bremzēšanas…. Un tas viss manā čuhņā, pat ne Rīgas centrā! Es esmu priecīga….to es gaidīju jau 20 gadus…. |
|
| |
|
Šodienas tēma – saule dikti ātri ripo pāri mūsu galvām; Šodienas nots – ONEREPUBLIC - SAY (ALL I NEED); P.S. nedēļas nogalē redzētā filma I Love You Phillip Morris mani noveda pie interesantām pārdomām un sajūtām. Apbrīnojama aktieru uzdrīkstēšanās un fantastiskā iejušanās savās lomās mani kārtējo reizi pārsteidz. Un šodien es jūtos vasarā…. Ārā ir dūmaka tā kā būtu kādi 25 grādi, lido tauriņi, smaržo koki un ziedi. Asfalts nokaitēts, gandrīz bezvējš un gribas tikai pie ūdeņiem. |
|
| |
|
Dvēseli rauj ārā...
Tātad izrāde „Mirušās dvēseles”. Es kā jau „īsts” teātra mīlis nekādā ziņā nelasīju ne kritiku, ne kādas citas atsauxmes, un pat neatcerējos tā precīzi par ko tur ies runa, lai paskatītos, vai režisors mani mācēs pārliecināt un es sapratīšu par ko ir izrāde vai nē. Un jāsaka kā ir tā īsti neesmu izlasījusi vēl joprojām neko par šo izrādi, tādēļ manas domas par to ir tīras un neietekmētas. Jāatzīst gan ka gāju uz izrādi tādēļ, ka tikai diviem cilvēkiem, ko pazīstu, šī izrāde patīk. Tātad manas tīrās domas: tā bija labākā Nacionālā teātra izrāde, ko biju redzējusi (pārsvarā eju uz Dailes teātri (Džilindžeru)). Izrāde bija ar savu odziņu. Vēl tagad domāju par riepas dažādiem pielietojumiem un kā režisors ir piestrādājis uz izanalizējis šo pielietojumus. Man patika arī tas, ka aktieri nebija daudz un tikai vīrieši (nedaudz kopējot Daili, man likās), bet viņu iejušanās tēlos bija nepārspējama. Tik daudzas lomas un katrā ir savi knifi, tērpi (kas tika mainīti tur pat uz skatuves), kustības, runas veids. Bija arī vietas (sākums un beigas), ko līdz galam tomēr mans prāts nesaprata, bet vēl neesmu atradusi laiku, lai noskaidrotu, kas bija domāts ar kastēm, kas bija uz skatuves izrādes sākumā un kāda loma viņām jau bija beigās. Man ļoti patika tas padomju stils. Lai arī maz atceros no vecajiem laikiem, bet saliekamie galdi, servīzes, paklāji, segas, gludekļi man likās super vietā. Ļoti patika aktiera Artusa Kaimiņa aktierspēle. Beigas gan man likās nesaprotamas, kā jau minēju un arī garas. Tā jau bija nosēdēts tik ilgs laix un uzmanība pievērsta visam, kam vien var, un vēl beigās mistiska līgava, mistiskas kastes un šķiet aizkapa dzīve… Man, protams, patika citu skatītāju elsieni un pūtieni, un pacietības trūkums. Šķiet, ka daudziem šī izrāde likās pilnīgs murgs, bet jo vairāk es raxtu, jo vairāk man ir pārliecība, ka izrāde man patika un varētu aiziet arī vēl vienu reizi, lai nostiprinātu zināšanas par riepu. |
|
| |
|
Šodiem man manāmi nav garīgais un gribas ko jautru, ko smieklīgu, lai tā šodiena man tāda saulaināka būtu... |
|
| |
|
Super... diena beidzas un es arī, datorā jau komatu bildē mēģinu pievilkt tuvāk, kas beidzās ar End now un man liekas, ka arī man pietiek strādāt... |
|
| |
|
Liekas, ka viss ir labi, pat neticās, kādēļ tā… Bet tad kad viss saies greizi, nemaz nedomājiet, ka es ar šo piesaucu nelaimi… Vienkārši visādā ziņā kaut kā iet uz labo, galvenokārt ar morālo… Aizmirstas tas, kas jāaizmirst un dzīvoju tā kā jādzīvo un pamazām kļūstu brīva un laimīga. Gan pamazām, bet domāju, ka nav ilgi līdz pilnīgai laimei. |
|
| |
|
Johaidī, jau ir 17:00 un.... diena var sākties.... man patīk, kad ddiena beidzas ātrāk nekā cerēts.... |
|