Diez, pateikt, ka viss ir pilnīgā kārtībā un dzīve ir brīnišķīga, tā ir sevis mānīšana vai arī labo emociju piesaistīšana? Bet ja pilnīgi noteikti vēlies būt godīgs pret sevi, man nesanāk pateikt, ka viss ir labi, ka mani viss apmierina. Vai arī vienkārši es koncentrējos uz slikto un tādēļ es domāju, ka dzīve nav jauka. Varbūt tieši nepareizi teikt, ka dzīve ir silta, tā ir īstā sevis mānīšana, ja īstenībā esi vesels, pārticis un pie pilna prāta?