laureāts - [entries|archive|friends|userinfo]
laureāts

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 18th, 2007|05:20 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Scenārijā, kurš patiesībā bija viens salkans mēsls, atbilstoši producenta prasībām, es biju iekļāvis sirsnīgu ainu, ko biju sapņojis ievietot jau sen – kad galvenā varone ar nejauši satikto tipu dodas pie viņa uz dzīvokli, vinus svecēm izrotātajā istabā sagaida pārsteigums – tā tipa draudzene sveču ielokā pati nostājusies kaila svecītē – lūk, arī loma Rēzijai – tā sauca Rafaela māsu. Viņa nedaudz svārstījās, bet tomēr piekrita – tas bija mazliet labāk par iepriekšējo viņas lomu, kur viņai bija jāguļ komā, bet kas tik un tā beigās tika aizstāta ar animāciju. Filmēšanā mēs pēdējo reizi arī tikāmies ar Rēziju, jo noskatījusies safilmēto – savu piezoomēto pēcpusi pēc kritiena no svecītes pozas, viņa pārstāja man sūtīt sveicienus caur brāli un piedeva filmas pilnās versijas izrādīšanu festivālā tikai tāpēc, ka Rafaels viņai ieskaidroja, ka tā ir viņa vienīgā iespēja izsisties audiovizuālajā tirgū – jā, pēc gada Rafaelu pieņēma darbā par montieri uz Adobe-Premiere kāda privāta ebreju televīzija. Pēctam viņš aizgāja brīvprātīgo armijā. Un palaikam man atsūtīja vēstules no sērijas – „man apnicis, ka manas rokas noķep un aplīp ar papīru, ka viss, ko es drāžu ir tualetes papīra rullis, bet es varētu aizbāzt mutes visām savām bijušajām klasesbiedrenēm” – es tā arī nespēju saprast, kāpēc viņš tik izmisīgi bija uzēdies man.
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]usne
Date:September 17th, 2007 - 11:27 pm
(Link)
nevarēja izveikt savus nodomus..