Cerības

Nočiepu brāļa lielo melno krūzi, kamēr viņš dzīvojas pa Rīgu. Un tagad laimīga dzeru kapučīno.. cik patīkami. Kaut gan laižos jau uz zemes, jo drīz jāiet uz lekcijām. bet vēl var pakaifot..

Man būt priecīgai..
Es uzadīju cepuri, vēl tikai jāapstrādā līdz galam, lai būtu pavisam perfekti!
Drīzumā ķeršos pie šalles un šodien nopirku vēl dzijas, tā kā dzimdiņi arī laikam būs..
ji pīīīī..

Jā, mana kārtējā nelāgā nojauta (pēdējā laikā attiecībā tikai pret mani)atkal piepildījās- es satiku vienu personu, kuru savu mūžu vairāk negribēju redzēt!
Tas vēl nav tas ļaunākais, ka man viņš bija jāskata vaigā. Labākais vēl tikai sekoja- man viņš bija jāved atpakaļ uz darbu. Tā es atrados vienā auto ar personu, kurai biju atklājusi, ka viņš man patīk un kura man atteica. Atteikums nav nekas traks, briesmīgi, ka viņš zina, ka man ir, vismaz bija, simpātijas pret viņu!

Tagad gribas kliegt un spiegt no tā, ko nācās izdzīvot šis dažas minūtes, un no tā, ka tas tagad ir beidzies..

Varbūt sākt smēķēt?..

Dzīve ir nežēlīga!!!
Es laikam šodien būšu spiesta ar viņu satikties. Negribu, negribu,...,palīgā!!!!!!!!!!!!!!!!!

Noskatījos filmu "Divi brāļi". Un apraudājos. Ciest nevaru cilvēku ekspansiju dzīvnieku pasaulē. Tas ir tik labi, ka daba pati mūs (tos, kuri nezina mēru) nomēt kā utis. Bet tā pa tiešām ir. Skatoties ziņas visas lielās dabas katastrofas notiek pārapdzīvotjās Ziemeļamerikas piekrastēs, pārapdzīvotajā Indijā un kā nu bez Ķīnas plūdiem...

Esmu lielā nesaprašanā, kas ar mani un visiem citiem apkārt notiek?! Šorīt biju tuvu depresijai, bet tagd lidoju. Par ko, neprasiet. Pati nesaprotu...

Vēl paspēju apskatīties jaunākās mājas Ventspilī, vai vismaz tās celtniecības stadijā. Nu dažas ir tā neko, bet citas jau tagad norakstāmas, tas, protams, pēc manas gaumes.
Un jā, es noteikti gribēšu māju jūgendstilā un dzīvokli, kura interjers atbilstu japāņu stilam. Būtu baigi forši! Mājai noteikti jābūt "smagām" izgrebtām koka durvīm, par iekštelpām nemaz nerunājot. Skapji ar liektām kājām. Tumša koka, protams. Un apaļš galdiņš viesistabā, un ...
Šādi pafantazēt pateisībā ir ļoti labi, jo tas savā veidā stimulē sapņa piepildīšanos- gribas taču to realizēt. Tā nu es sāku domāt, kā? Nu, protams vajadzīga liela naudas summa. Bet to var dabūt zogot (, kas manā gadījumā atkrīt), cītīgi mācoties un vēlāk strādājot un veikt apjomīgas mahinācijas (, uz kurām pagaidām man arī nav talanta). Tā nu atliek tas otrais variants: tagad cītīgi mācītiesun vēlāk cītīgi strādājot.
Ar Dievpalīgu!

Izmēģinājums!