Cerības

Jā, mana kārtējā nelāgā nojauta (pēdējā laikā attiecībā tikai pret mani)atkal piepildījās- es satiku vienu personu, kuru savu mūžu vairāk negribēju redzēt!
Tas vēl nav tas ļaunākais, ka man viņš bija jāskata vaigā. Labākais vēl tikai sekoja- man viņš bija jāved atpakaļ uz darbu. Tā es atrados vienā auto ar personu, kurai biju atklājusi, ka viņš man patīk un kura man atteica. Atteikums nav nekas traks, briesmīgi, ka viņš zina, ka man ir, vismaz bija, simpātijas pret viņu!

Tagad gribas kliegt un spiegt no tā, ko nācās izdzīvot šis dažas minūtes, un no tā, ka tas tagad ir beidzies..

Varbūt sākt smēķēt?..